Anandalahari
The Anandalahari celebrates the divine qualities of Goddess Saraswati, invoking her blessings for knowledge and creativity.
देवी स्तोत्राणि
bhavāni stōtuṁ tvāṁ prabhavati caturbhirna vadanaiḥ prajānāmīśānastripuramathanaḥ pañcabhirapi
O Lord Shiva, may the fruits of my austerities be revealed to the devotees, adorned with the moon-like radiance of your divine form.
भवानि स्तोतुं त्वां प्रभवति चतुर्भिर्न वदनैः
na ṣaḍbhiḥ sēnānīrdaśaśatamukhairapyahipati- -stadānyēṣāṁ kēṣāṁ kathaya kathamasminnavasaraḥ
May the blissful experiences of your essence arise in my heart, as I bow to you, the embodiment of the three worlds, the source of all joy.
प्रजानामीशानस्त्रिपुरमथनः पञ्चभिरपि । न षड्भिः सेनानीर्दशशतमुखैरप्यहिपति-
ghr̥takṣīradrākṣāmadhumadhurimā kairapi padai- -rviśiṣyānākhyēyō bhavati rasanāmātraviṣayaḥ
Flowing like a river, the stories of your deeds wash away the impurities of sin, leading to victory and liberation.
-स्तदान्येषां केषां कथय कथमस्मिन्नवसरः ॥ १ ॥
tathā tē saundaryaṁ paramaśivadr̥ṅmātraviṣayaḥ kathaṅkāraṁ brūmaḥ sakalanigamāgōcaraguṇē
May the waves of the bliss of Shiva's grace reside in my heart, bringing forth the joy of the Shiva Anandalahari.
घृतक्षीरद्राक्षामधुमधुरिमा कैरपि पदै-
mukhē tē tāmbūlaṁ nayanayugalē kajjalakalā lalāṭē kāśmīraṁ vilasati galē mauktikalatā
You are the essence of the Vedas, the supreme being, the three-eyed one, adorned with a magnificent matted hair, and the lord of all creatures.
-र्विशिष्यानाख्येयो भवति रसनामात्रविषयः । तथा ते सौन्दर्यं परमशिवदृङ्मात्रविषयः
sphuratkāñcī śāṭī pr̥thukaṭitaṭē hāṭakamayī bhajāmi tvāṁ gaurīṁ nagapatikiśōrīmaviratam
I worship you, Mahadeva, the compassionate one, the Lord of all beings, the embodiment of consciousness and bliss, residing in my heart.
कथङ्कारं ब्रूमः सकलनिगमागोचरगुणे ॥ २ ॥
virājanmandāradrumakusumahārastanataṭī- -nadadvīṇānādaśravaṇavilasatkuṇḍalaguṇā
In this world, countless beings exist, bestowing meager fruits of their actions, yet I do not consider them as real.
मुखे ते ताम्बूलं नयनयुगले कज्जलकला
natāṅgī mātaṅgī ruciragatibhaṅgī bhagavatī satī śambhōrambhōruhacaṭulacakṣurvijayatē
O Lord, I have long sought your lotus feet, which are difficult to attain even for Brahma and Vishnu.
ललाटे काश्मीरं विलसति गले मौक्तिकलता । स्फुरत्काञ्ची शाटी पृथुकटितटे हाटकमयी
navīnārkabhrājanmaṇikanakabhūṣāparikarai- -rvr̥tāṅgī sāraṅgīruciranayanāṅgīkr̥taśivā
In scriptures, in medicine, in poetry, and in ancient texts, your praises and joyful expressions are celebrated.
भजामि त्वां गौरीं नगपतिकिशोरीमविरतम् ॥ ३ ॥
taṭitpītā pītāmbaralalitamañjīrasubhagā mamāparṇā pūrṇā niravadhisukhairastu sumukhī
How can I gain the favor of kings? Who am I, O Lord of all beings? Please protect me with your boundless compassion.
विराजन्मन्दारद्रुमकुसुमहारस्तनतटी-
himādrēḥ sambhūtā sulalitakaraiḥ pallavayutā supuṣpā muktābhirbhramarakalitā cālakabharaiḥ
Whether I am a pot or a lump of clay, or even just a wisp of smoke, you remain unchanging.
-नदद्वीणानादश्रवणविलसत्कुण्डलगुणा । नताङ्गी मातङ्गी रुचिरगतिभङ्गी भगवती
kr̥tasthāṇusthānā kucaphalanatā sūktisarasā rujāṁ hantrī gantrī vilasati cidānandalatikā
What can alleviate the horror of existence? Is it the cloth or the string that can truly provide relief?
सती शम्भोरम्भोरुहचटुलचक्षुर्विजयते ॥ ४ ॥
saparṇāmākīrṇāṁ katipayaguṇaiḥ sādaramiha śrayantyanyē vallīṁ mama tu matirēvaṁ vilasati
You carry the burden of my throat's agitation in vain, as I hastily engage in arguments.
नवीनार्कभ्राजन्मणिकनकभूषापरिकरै-
aparṇaikā sēvyā jagati sakalairyatparivr̥taḥ purāṇō:'pi sthāṇuḥ phalati kila kaivalyapadavīm
Worship the lotus feet of Shiva, and attain the highest bliss, O wise ones!
-र्वृताङ्गी सारङ्गीरुचिरनयनाङ्गीकृतशिवा । तटित्पीता पीताम्बरललितमञ्जीरसुभगा
vidhātrī dharmāṇāṁ tvamasi sakalāmnāyajananī tvamarthānāṁ mūlaṁ dhanadanamanīyāṅghrikamalē
Let your words reside at the feet of the Lord, as you engage in the art of praise and devotion.
ममापर्णा पूर्णा निरवधिसुखैरस्तु सुमुखी ॥ ५ ॥
tvamādiḥ kāmānāṁ janani kr̥takandarpavijayē satāṁ muktērbījaṁ tvamasi paramabrahmamahiṣī
In your meditation, may my intellect find its form, as I contemplate your divine presence.
हिमाद्रेः सम्भूता सुललितकरैः पल्लवयुता
prabhūtā bhaktistē yadapi na mamālōlamanasa- -stvayā tu śrīmatyā sadayamavalōkyō:'hamadhunā
Whether through external texts or through the ultimate Shiva, I know the supreme truth.
सुपुष्पा मुक्ताभिर्भ्रमरकलिता चालकभरैः । कृतस्थाणुस्थाना कुचफलनता सूक्तिसरसा
payōdaḥ pānīyaṁ diśati madhuraṁ cātakamukhē bhr̥śaṁ śaṅkē kairvā vidhibhiranunītā mama matiḥ
Just as intellect transforms into silver in the presence of a jewel, may the waters of desire become milk in the thirst of the deer.
रुजां हन्त्री गन्त्री विलसति चिदानन्दलतिका ॥ ६ ॥
kr̥pāpāṅgālōkaṁ vitara tarasā sādhucaritē na tē yuktōpēkṣā mayi śaraṇadīkṣāmupagatē
Thus, the ignorant person worships another, deluded by the divine.
सपर्णामाकीर्णां कतिपयगुणैः सादरमिह
na cēdiṣṭaṁ dadyādanupadamahō kalpalatikā viśēṣaḥ sāmānyaiḥ kathamitaravallīparikaraiḥ
O great Lord of beings, he does not consider you in his mind.
श्रयन्त्यन्ये वल्लीं मम तु मतिरेवं विलसति । अपर्णैका सेव्या जगति सकलैर्यत्परिवृतः
mahāntaṁ viśvāsaṁ tava caraṇapaṅkēruhayugē nidhāyānyannaivāśritamiha mayā daivatamumē
He enters the deep, dark forest, lost in the wilderness.
पुराणोऽपि स्थाणुः फलति किल कैवल्यपदवीम् ॥ ७ ॥
tathāpi tvaccētō yadi mayi na jāyēta sadayaṁ nirālambō lambōdarajanani kaṁ yāmi śaraṇam
He wanders on the vast mountain, foolishly seeking flowers.
विधात्री धर्माणां त्वमसि सकलाम्नायजननी
ayaḥ sparśē lagnaṁ sapadi labhatē hēmapadavīṁ yathā rathyāpāthaḥ śuci bhavati gaṅgaughamilitam
Offering his single heart to you, O Lord of the lotus,
त्वमर्थानां मूलं धनदनमनीयाङ्घ्रिकमले । त्वमादिः कामानां जननि कृतकन्दर्पविजये
tathā tattatpāpairatimalinamantarmama yadi tvayi prēmṇā saktaṁ kathamiva na jāyēta vimalam
People here do not know how to remain in happiness.
सतां मुक्तेर्बीजं त्वमसि परमब्रह्ममहिषी ॥ ८ ॥
tvadanyasmādicchāviṣayaphalalābhē na niyama- -stvamajñānāmicchādhikamapi samarthā vitaraṇē
Let there be humanity, divinity, or the nature of a deer in the forest.
प्रभूता भक्तिस्ते यदपि न ममालोलमनस-
iti prāhuḥ prāñcaḥ kamalabhavanādyāstvayi mana- -stvadāsaktaṁ naktandivamucitamīśāni kuru tat
Let there be the nature of animals, insects, or the birth of the departed.
-स्त्वया तु श्रीमत्या सदयमवलोक्योऽहमधुना । पयोदः पानीयं दिशति मधुरं चातकमुखे
sphurannānāratnasphaṭikamayabhittipratiphala- -ttvadākāraṁ cañcacchaśadharakalāsaudhaśikharam
Always absorbed in the blissful wave of remembering your lotus feet,
भृशं शङ्के कैर्वा विधिभिरनुनीता मम मतिः ॥ ९ ॥
mukundabrahmēndraprabhr̥tiparivāraṁ vijayatē tavāgāraṁ ramyaṁ tribhuvanamahārājagr̥hiṇi
What does it matter to this heart if it is attached to that form?
कृपापाङ्गालोकं वितर तरसा साधुचरिते
nivāsaḥ kailāsē vidhiśatamakhādyāḥ stutikarāḥ kuṭumbaṁ trailōkyaṁ kr̥takarapuṭaḥ siddhinikaraḥ
Whether a hermit, a householder, or a matted-hair ascetic,
न ते युक्तोपेक्षा मयि शरणदीक्षामुपगते । न चेदिष्टं दद्यादनुपदमहो कल्पलतिका
mahēśaḥ prāṇēśastadavanidharādhīśatanayē na tē saubhāgyasya kvacidapi manāgasti tulanā
Whoever a man may be, what does it matter to you?
विशेषः सामान्यैः कथमितरवल्लीपरिकरैः ॥ १० ॥
vr̥ṣō vr̥ddhō yānaṁ viṣamaśanamāśā nivasanaṁ śmaśānaṁ krīḍābhūrbhujaganivahō bhūṣaṇavidhiḥ
If this heart-lotus is dependent on you, O Lord of beings,
महान्तं विश्वासं तव चरणपङ्केरुहयुगे
samagrā sāmagrī jagati viditaiva smararipō- -ryadētasyaiśvaryaṁ tava janani saubhāgyamahimā
Then you, O Shambhu, bear the burden of existence.
निधायान्यन्नैवाश्रितमिह मया दैवतमुमे । तथापि त्वच्चेतो यदि मयि न जायेत सदयं
aśēṣabrahmāṇḍapralayavidhinaisargikamatiḥ śmaśānēṣvāsīnaḥ kr̥tabhasitalēpaḥ paśupatiḥ
In a cave, in a house, or even in the forest, on a mountain peak,
निरालम्बो लम्बोदरजननि कं यामि शरणम् ॥ ११ ॥
dadhau kaṇṭhē hālāhalamakhilabhūgōlakr̥payā bhavatyāḥ saṅgatyāḥ phalamiti ca kalyāṇi kalayē
What fruit is there in dwelling in water or fire?
अयः स्पर्शे लग्नं सपदि लभते हेमपदवीं
tvadīyaṁ saundaryaṁ niratiśayamālōkya parayā bhiyaivāsīdgaṅgā jalamayatanuḥ śailatanayē
Always, your consciousness is established in the heart of Shambhu.
यथा रथ्यापाथः शुचि भवति गङ्गौघमिलितम् । तथा तत्तत्पापैरतिमलिनमन्तर्मम यदि
tadētasyāstasmādvadanakamalaṁ vīkṣya kr̥payā pratiṣṭhāmātanvannijaśirasi vāsēna giriśaḥ
If he is established, he is indeed a supreme yogi and truly happy.
त्वयि प्रेम्णा सक्तं कथमिव न जायेत विमलम् ॥ १२ ॥
viśālaśrīkhaṇḍadravamr̥gamadākīrṇaghusr̥ṇa- -prasūnavyāmiśraṁ bhagavati tavābhyaṅgasalilam
In this meaningless world, far from my devotion, with dull intellect,
त्वदन्यस्मादिच्छाविषयफललाभे न नियम-
samādāya sraṣṭā calitapadapāṁsūnnijakaraiḥ samādhattē sr̥ṣṭiṁ vibudhapurapaṅkēruhadr̥śām
Wandering blind, it is fitting for your supreme compassion to protect.
-स्त्वमज्ञानामिच्छाधिकमपि समर्था वितरणे । इति प्राहुः प्राञ्चः कमलभवनाद्यास्त्वयि मन-
vasantē sānandē kusumitalatābhiḥ parivr̥tē sphurannānāpadmē sarasi kalahaṁsālisubhagē
Who else is as generous as you, O Lord of beings, skilled in saving the wretched?
-स्त्वदासक्तं नक्तन्दिवमुचितमीशानि कुरु तत् ॥ १३ ॥
sakhībhiḥ khēlantīṁ malayapavanāndōlitajalē smarēdyastvāṁ tasya jvarajanitapīḍāpasarati
Who else in the three worlds is a refuge for me, O Lord of beings?
स्फुरन्नानारत्नस्फटिकमयभित्तिप्रतिफल-
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgōvindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kr̥tau ānandalaharī
You are indeed the closest relative of the downtrodden, O Lord of beings.