Sri Nrusimha Bhujanga Prayata Stava
The stotra praises Lord Narasimha, invoking his protective qualities and seeking refuge in his divine form.
ऋतं कर्तुमेवाशु नम्रस्य वाक्यं
r̥taṁ kartumēvāśu namrasya vākyaṁ sabhāstambhamadhyādya āvirbabhūva
To perform righteousness swiftly, the humble words
सभास्तम्भमध्याद्य आविर्बभूव ।
tamānamralōkēṣṭadānapracaṇḍaṁ namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
Have emerged from the midst of the assembly pillar.
तमानम्रलोकेष्टदानप्रचण्डं
ināntardr̥gantaśca gāṅgēyadēhaṁ sadōpāsatē yaṁ narāḥ śuddhacittāḥ
In the realm of darkness, fierce in giving,
नमस्कुर्महे शैलवासं नृसिंहम् ॥ १ ॥
tamastāghamēnōnivr̥ttyai nitāntaṁ namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
We bow to you, O Lord of the mountains, Narasimha.
इनान्तर्दृगन्तश्च गाङ्गेयदेहं
śivaṁ śaivavaryā hariṁ vaiṣṇavāgryāḥ parāśaktimāhustathā śaktibhaktāḥ
In the form of the Ganges, with an inward gaze,
सदोपासते यं नराः शुद्धचित्ताः ।
yamēvābhidhābhiḥ paraṁ taṁ vibhinnaṁ namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
Those with pure hearts worship you.
तमस्ताघमेनोनिवृत्त्यै नितान्तं
kr̥pāsāgaraṁ kliṣṭarakṣādhurīṇaṁ kr̥pāṇaṁ mahāpāpavr̥kṣaughabhēdē
To dispel darkness and bring liberation,
नमस्कुर्महे शैलवासं नृसिंहम् ॥ २ ॥
natālīṣṭavārāśirākāśaśāṅkaṁ namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
We bow to you, O Lord of the mountains, Narasimha.
शिवं शैववर्या हरिं वैष्णवाग्र्याः
jagannēti nētīti vākyairniṣiddhyā- -vaśiṣṭaṁ parabrahmarūpaṁ mahāntaḥ
You are Shiva, the best of Shaivas, and Hari, the greatest of Vaishnavas;
पराशक्तिमाहुस्तथा शक्तिभक्ताः ।
svarūpēṇa vijñāya muktā hi yaṁ taṁ namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
They call you the supreme power and the devotees of power.
यमेवाभिधाभिः परं तं विभिन्नं
natānbhōgasaktānapīhāśu bhaktiṁ viraktiṁ ca datvā dr̥ḍhāṁ muktikāmān
By the names that are spoken, you are that supreme, distinct one;
नमस्कुर्महे शैलवासं नृसिंहम् ॥ ३ ॥
vidhātuṁ karē kaṅkaṇaṁ dhārayantaṁ namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
We bow to you, O Lord of the mountains, Narasimha.
कृपासागरं क्लिष्टरक्षाधुरीणं
narō yanmanōrjāpatō bhaktibhāvā- -ccharīrēṇa tēnaiva paśyatyamōghām
The ocean of compassion, the protector of the distressed,
कृपाणं महापापवृक्षौघभेदे ।
tanuṁ nārasiṁhasya vaktīti vēdō namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
The compassionate one amidst the multitude of great sins.
नतालीष्टवाराशिराकाशशाङ्कं
yadaṅghryabjasēvāparāṇāṁ narāṇāṁ viraktirdr̥ḍhā jāyatē:'rthēṣu śīghram
With the moon-like brilliance of the sky,
नमस्कुर्महे शैलवासं नृसिंहम् ॥ ४ ॥
tamaṅgaprabhādhūtapūrṇēndukōṭiṁ namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
We bow to you, O Lord of the mountains, Narasimha.
जगन्नेति नेतीति वाक्यैर्निषिद्ध्या-
rathāṅgaṁ pinākaṁ varaṁ cābhayaṁ yō vidhattē karābjaiḥ kr̥pāvārirāśiḥ
By the words "the universe" or "the leader,"
-वशिष्टं परब्रह्मरूपं महान्तः ।
tamindvacchadēhaṁ prasannāsyapadmaṁ namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
The supreme form of the absolute is established.
स्वरूपेण विज्ञाय मुक्ता हि यं तं
pinākaṁ rathāṅgaṁ varaṁ cābhayaṁ ca praphullāmbujākārahastairdadhānam
Realizing your true nature, those who are liberated see you;
नमस्कुर्महे शैलवासं नृसिंहम् ॥ ५ ॥
phaṇīndrātapatraṁ śucīnēndunētraṁ namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
We bow to you, O Lord of the mountains, Narasimha.
नतान्भोगसक्तानपीहाशु भक्तिं
vivēkaṁ viraktiṁ śamādēśca ṣaṭkaṁ mumukṣāṁ ca samprāpya vēdāntajālaiḥ
Those who are devoted and renounced,
विरक्तिं च दत्वा दृढां मुक्तिकामान् ।
yatantē vibōdhāya yasyāniśaṁ taṁ namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
Granting firm liberation to those who desire it,
विधातुं करे कङ्कणं धारयन्तं
sadā nandinītīravāsaikalōlaṁ mudā bhaktalōkaṁ dr̥śā pālayantam
To establish the one who bears the bangle,
नमस्कुर्महे शैलवासं नृसिंहम् ॥ ६ ॥
vidāmagragaṇyā natāḥ syuryadaṅghrau namaskurmahē śailavāsaṁ nr̥siṁham
We bow to you, O Lord of the mountains, Narasimha.
नरो यन्मनोर्जापतो भक्तिभावा-
yadīyasvarūpaṁ śikhā vēdarāśē- -rajasraṁ mudā samyagudghōṣayanti
A person whose mind is devoted to you,
-च्छरीरेण तेनैव पश्यत्यमोघाम् ।
nalinyāstaṭē svairasañcāraśīlaṁ cidānandarūpaṁ tamīḍē nr̥siṁham
Sees the body as the source of devotion,
तनुं नारसिंहस्य वक्तीति वेदो
yamāhurhi dēhaṁ hr̥ṣīkāṇi kēci- -tparē:'sūṁstathā buddhiśūnyē tathānyē
Thus, the Vedas declare the body of Narasimha;
नमस्कुर्महे शैलवासं नृसिंहम् ॥ ७ ॥
yadajñānamugdhā janā nāstikāgryāḥ sadānandarūpaṁ tamīḍē nr̥siṁham
We bow to you, O Lord of the mountains, Narasimha.
यदङ्घ्र्यब्जसेवापराणां नराणां
sadānandacidrūpamāmnāyaśīrṣai- -rvicāryāryavaktrādyatīndrā yadīyam
When the devotees serve your lotus feet,
विरक्तिर्दृढा जायतेऽर्थेषु शीघ्रम् ।
sukhēnāsatē cittakañjē dadhānāḥ sadānandacidrūpamīḍē nr̥siṁham
A strong detachment arises swiftly in their hearts.
तमङ्गप्रभाधूतपूर्णेन्दुकोटिं
purā stambhamadhyādya āvirbabhūva svabhaktasya kartuṁ vacastathyamāśu
We bow to the lion of the mountain, who is adorned with the light of the moon and the essence of darkness.
नमस्कुर्महे शैलवासं नृसिंहम् ॥ ८ ॥
tamānandakāruṇyapūrṇāntaraṅgaṁ budhā bhāvayuktā bhajadhvaṁ nr̥siṁham
He who wields the chariot wheel and the bow, the bestower of boons and fearlessness,
रथाङ्गं पिनाकं वरं चाभयं यो
purā śaṅkarāryā dharādhīśabhr̥tyai- -rvinikṣiptavahniprataptasvadēhāḥ
is the one who showers compassion with his lotus-like hands.
विधत्ते कराब्जैः कृपावारिराशिः ।
stuvanti sma yaṁ dāhaśāntyai javāttaṁ budhā bhāvayuktā bhajadhvaṁ nr̥siṁham
We bow to the lion of the mountain, whose body is like the sky, whose face is adorned with a smiling lotus.
तमिन्द्वच्छदेहं प्रसन्नास्यपद्मं
sadēmāni bhaktyākhyasūtrēṇa dr̥bdhā- -nyamōghāni ratnāni kaṇṭhē janā yē
He holds the bow and chariot wheel, the bestower of boons and fearlessness,
नमस्कुर्महे शैलवासं नृसिंहम् ॥ ९ ॥
dhariṣyanti tānmuktikāntā vr̥ṇītē sakhībhirvr̥tā śāntidāntyadimābhiḥ
and is adorned with the hands resembling blooming lotuses.
पिनाकं रथाङ्गं वरं चाभयं च
iti śr̥ṅgēri jagadguru śrīsaccidānandaśivābhinavanr̥siṁhabhāratī svāmibhiḥ viracitaṁ śrī nr̥siṁha bhujaṅga prayāta stavaḥ
We bow to the lion of the mountain, whose eyes are like the pure moon,