Devi Bhujanga Stotram - dēvibhujaṅga stōtram - Stotra Nidhi
This stotra consists of verses that praise the goddess Devi, invoking her protective qualities and the benefits of devotion.
एअद इन
Read in తెలుగు / ಕನ್ನಡ / தமிழ் / देवनागरी / English (IAST) stōtranidhi → dēvī stōtrāṇi → dēvibhujaṅga stōtram viriñcyādibhiḥ pañcabhirlōkapālaiḥ – samūḍhē mahānandapīṭhē niṣaṇṇam
The treasure of hymns, O Goddess, the hymn of the serpent of the Goddess.
दहअनउरबआणअपआशआङकउशअपरतअहअसतअं मअहअसतरऐपउरअं शअङकअरआदवऐतअमअवयआत
dhanurbāṇapāśāṅkuśaprōtahastaṁ – mahastraipuraṁ śaṅkarādvaitamavyāt
Seated on the great seat of supreme bliss, surrounded by the five guardians of the worlds, Brahma and others.
यअदअननआदइबहइः पअञचअबहइः कशअजआलऐः शइरअःपअकषअपउचचहआतमअकऐरअनतअरअनतअः
yadannādibhiḥ pañcabhiḥ kōśajālaiḥ – śiraḥpakṣapucchātmakairantarantaḥ
With a bow, arrows, a noose, and a goad in hand,
नइगऊडह मअहआयगअपईटह नइषअणणअं पउरआररअतहआनतअःपउरअं नऔमइ नइतयअम
nigūḍhē mahāyōgapīṭhē niṣaṇṇaṁ – purārērathāntaḥpuraṁ naumi nityam
I bow to the great city of Tripura, which is non-dual and beyond Shankara.
वइरइञचआदइरऊपऐः परअपअञच वइहरतयअ सवअतअनतरआ यअदआ सवआतमअवइशरआनतइरषआ
viriñcādirūpaiḥ prapañcē vihr̥tya – svatantrā yadā svātmaviśrāntirēṣā
With the five offerings of food and others,
तअदआ मआनअमआतरपरअमयआतइरइकतअं पअरआनअनदअमईड बहअवआनइ तवअदईयअम
tadā mānamātr̥pramēyātiriktaṁ – parānandamīḍē bhavāni tvadīyam
From the head, wings, and tail, within the inner essence.
वइनदआयअ चऐतअनयअमकअं वइबहअजयअ दवइदहआ दवइ जईवअः शइवअशचतइ नआमनआ
vinōdāya caitanyamēkaṁ vibhajya – dvidhā dēvi jīvaḥ śivaścēti nāmnā
Seated in the profound seat of great yoga,
शइवअसयआपइ जईवअतवअमआपआदअयअनतई पउनअरजईवअमनअं शइवअं वआ कअरषइ
śivasyāpi jīvatvamāpādayantī – punarjīvamēnaṁ śivaṁ vā karōṣi
I always bow to the inner city of the Lord of the Universe.
सअमआकउञचयअ मऊलअं हरदइ नयअसयअ वआयउं मअन बहरऊबइलअं परआपअयइतवआ नइवरततआः
samākuñcya mūlaṁ hr̥di nyasya vāyuṁ – manō bhrūbilaṁ prāpayitvā nivr̥ttāḥ
When the forms of Brahma and others roam in the universe,
तअतअः सअचचइदआनअनदअरऊप पअद त बहअवअनतयअमबअ जईवआः शइवअतवनअ कचइत
tataḥ saccidānandarūpē padē tē – bhavantyamba jīvāḥ śivatvēna kēcit
When the self is independent and rests in itself,
शअरईरतइकअषट रइपऔ पउतरअवअरग सअदआबहईतइमऊल कअलअतर दहअन वआ
śarīrē:’tikaṣṭē ripau putravargē – sadābhītimūlē kalatrē dhanē vā
Then, beyond the measure of mere pride,
नअ कअशचइदवइरअजयअतयअह दवइ चइतरअं कअतहअं तवअतकअटआकषअं वइनआ तअततवअबदहअः
na kaścidvirajyatyahō dēvi citraṁ – kathaṁ tvatkaṭākṣaṁ vinā tattvabōdhaḥ
I meditate on the supreme bliss that is yours, O Bhavani.
शअरईर दहअनपअतयअवअरग कअलअतर वइरअकतअसयअ सअददशइकआदइषटअबउददहः
śarīrē dhanē:’patyavargē kalatrē – viraktasya saddēśikādiṣṭabuddhēḥ
For the sake of sport, dividing the singular consciousness,
यअदआकअसमइकअं जयतइरआनअनदअरऊपअं सअमआदहऔ बहअवततअततवअमअसयअमबअ सअतयअम
yadākasmikaṁ jyōtirānandarūpaṁ – samādhau bhavēttattvamasyamba satyam
The two, Devi, are the living being and Shiva, by name.
मरषआनय मरषआनयअः पअर मइशरअमनअं पअरअः परआकरतअं चआपअर बउददहइमआतरअम
mr̥ṣānyō mr̥ṣānyaḥ parō miśramēnaṁ – paraḥ prākr̥taṁ cāparō buddhimātram
Even Shiva's life is made possible by you,
परअपअञचअं मइमईत मउनईनआं गअणयअं तअदतअततवअमवतइ नअ तवआं जअहईमअः
prapañcaṁ mimītē munīnāṁ gaṇō:’yaṁ – tadētattvamēvēti na tvāṁ jahīmaḥ
Do you bring this living being back to life, or Shiva?
नइवरततइः परअतइषटहआ चअ वइदयआ चअ शआनतइ सतअतहआ शआनतयअतईततइ पअञचईकरतआबहइः
nivr̥ttiḥ pratiṣṭhā ca vidyā ca śānti- stathā śāntyatītēti pañcīkr̥tābhiḥ
By contracting the root, placing the air in the heart,
कअलआबहइः पअर पअञचअवइंशआतमइकआबहइ सतवअमकऐवअ सवयआ शइवआबहइननअरऊपआ
kalābhiḥ parē pañcaviṁśātmikābhi- stvamēkaiva sēvyā śivābhinnarūpā
Having made the mind and brow still, they have withdrawn.
अगआदहतरअ सअंसआरअपअङक नइमअगनअं कअलअतरआदइबहआरणअ कहइननअं नइतआनतअम
agādhē:’tra saṁsārapaṅkē nimagnaṁ – kalatrādibhārēṇa khinnaṁ nitāntam
Then, in the state of existence, consciousness, and bliss,
मअहआमहअपआशऔगहअबअददहअं चइरआनमआं सअमउददहअरतउमअमबअ तवअमकऐवअ शअकतआ
mahāmōhapāśaughabaddhaṁ cirānmāṁ – samuddhartumamba tvamēkaiva śaktā
Some beings become, O Mother, through the essence of Shiva.
सअमआरअबहयअ मऊलअं गअत बरअहमअचअकरअं बहअवअददइवयअचअकरशवअरईदहआमअबहआजअः
samārabhya mūlaṁ gatō brahmacakraṁ – bhavaddivyacakrēśvarīdhāmabhājaḥ
In the body, in the fierce enemy, in the lineage of sons,
मअहआसइददहइसअङगहआतअकअलपअदरउमआबहआ नअवआपयआमबअ नआदआनउपआसत चअ यगई
mahāsiddhisaṅghātakalpadrumābhā- navāpyāmba nādānupāstē ca yōgī
At the root of eternal fear, in the wife or wealth,
गअणशऐरगरअहऐरअमबअ नअकषअतरअपअङकतयआ तअतहआ यगइनईरआशइपईटहऐरअबहइननअम
gaṇēśairgrahairamba nakṣatrapaṅktyā – tathā yōginīrāśipīṭhairabhinnam
No one is ever free, O Goddess, how strange!
मअहआकआलअमआतमआनअमआमरशयअ लकअं वइदहअतस करतइं वआ सतहइतइं वआ मअहशइ
mahākālamātmānamāmr̥śya lōkaṁ – vidhatsē kr̥tiṁ vā sthitiṁ vā mahēśi
How can there be realization of truth without your sidelong glance?
लअसअततआरअहआरआमअतइसवअचचहअचलआं वअहअनतईं कअर पउसतअकअं चआकषअमआलआम
lasattārahārāmatisvacchacēlāṁ – vahantīṁ karē pustakaṁ cākṣamālām
In the body, in wealth, in the lineage of the husband,
शअरअचचअनदरअकटइपरअबहआबहआसउरआं तवआं सअकरदबहआवअयअनबहआरअतईवअललअबहअः सयआत
śaraccandrakōṭiprabhābhāsurāṁ tvāṁ – sakr̥dbhāvayanbhāratīvallabhaḥ syāt
For the detached, with the understanding instructed by the sage,
सअमउदयअतसअहअसरआरकअबइमबआबहअवअकतरआं सवअबहआसऐवअ सइनदऊरइतआजआणडअकटइम
samudyatsahasrārkabimbābhavaktrāṁ – svabhāsaiva sindūritājāṇḍakōṭim
That sudden light, the form of bliss,
दहअनउरबआणअपआशआङकउशआनदहआरअयअनतईं समअरअनतअः समअरअं वआपइ सअंमहअययउः
dhanurbāṇapāśāṅkuśāndhārayantīṁ – smarantaḥ smaraṁ vāpi saṁmōhayēyuḥ
May that be the truth of "That thou art," O Mother.
मअणइसयऊतअतआटअङकअशणआसयअबइमबआं हअरइतपअटटअवअसतरआं तवअगउललआसइबहऊषआम
maṇisyūtatāṭaṅkaśōṇāsyabimbāṁ – haritpaṭṭavastrāṁ tvagullāsibhūṣām
Falsehood is falsehood, the other is mixed with it,
हरदआ बहआवअयअंसतअपतअहमअपरअबहआं तवआं शरइय नआशअयअतयअमबअ चआञचअलयअबहआवअम
hr̥dā bhāvayaṁstaptahēmaprabhāṁ tvāṁ – śriyō nāśayatyamba cāñcalyabhāvam
The other is the natural, and the other is mere intellect.
मअहआमअनतरअरआजआनतअबईजअं पअरआकहयअं सवअत नयअसतअबइनदउ सवअयअं नयअसतअहआरदअम
mahāmantrarājāntabījaṁ parākhyaṁ – svatō nyastabindu svayaṁ nyastahārdam
The assembly of sages contemplates the universe,
बहअवअदवअकतरअवअकषजअगउहयआबहइदहआनअं सवअरऊपअं सअकरदबहआवअयतसअ तवअमवअ
bhavadvaktravakṣōjaguhyābhidhānaṁ – svarūpaṁ sakr̥dbhāvayētsa tvamēva
This is indeed the essence; we will not abandon you.
तअतहआनय वइकअलपषउ नइरवइणणअचइततआ सतअदकअं सअमआदहआयअ बइनदउतरअयअं त
tathānyē vikalpēṣu nirviṇṇacittā- stadēkaṁ samādhāya bindutrayaṁ tē
Renunciation, establishment, knowledge, and peace—
पअरआनअनदअसअनदहआनअसइनदहऔ नइमअगनआः पउनअरगअरबहअरअनदहरअं नअ पअशयअनतइ दहईरआः
parānandasandhānasindhau nimagnāḥ – punargarbharandhraṁ na paśyanti dhīrāḥ
Thus, these five are integrated with the arts.
तवअदउनमषअलईलआनउबअनदहआदहइकआरआ नवइरइञचयआदइकआंसतवअदगउणआमबहदहइबइनदऊन
tvadunmēṣalīlānubandhādhikārā- nviriñcyādikāṁstvadguṇāmbhōdhibindūn
You alone are to be worshipped, the form of auspiciousness,
बहअजअनतअसतइतईरषअनतइ सअंसआरअसइनदहउं शइव तआवअकईनआ सउसअमबहआवअनयअम
bhajantastitīrṣanti saṁsārasindhuṁ – śivē tāvakīnā susambhāvanēyam
In this deep mire of worldly existence,
कअदआ वआ बहअवअतपआदअपतनअ तऊरणअं बहअवआमबहदहइमउततईरयअ पऊरणआनतअरअङगअः
kadā vā bhavatpādapōtēna tūrṇaṁ – bhavāmbhōdhimuttīrya pūrṇāntaraṅgaḥ
Overwhelmed by the burden of family and others,
नइमअजजअनतअमनअं दउरआशआवइषआबदहऔ सअमआलकयअ लकअं कअतहअं पअरयउदआसस
nimajjantamēnaṁ durāśāviṣābdhau – samālōkya lōkaṁ kathaṁ paryudāssē
Bound for a long time by the great rope of delusion,
कअदआवआ हरषईकआणइ सआमयअं बहअजयउः कअदआ वआ नअ शअतरउरनअ मइतरअं बहअवआनइ
kadāvā hr̥ṣīkāṇi sāmyaṁ bhajēyuḥ – kadā vā na śatrurna mitraṁ bhavāni
Only you, O Mother, are capable of rescuing me.
कअदआ वआ दउरआशआवइषऊचईवइलपअः कअदआ वआ मअन म सअमऊलअं वइनअशयत
kadā vā durāśāviṣūcīvilōpaḥ – kadā vā manō mē samūlaṁ vinaśyēt
Starting from the root, having gone to the Brahma wheel—
नअमवआकअमआशआसमअह दवइ यउषमअ तपअदआमबहजअयउगमआयअ तइगमआयअ गऔरइ
namōvākamāśāsmahē dēvi yuṣma- tpadāmbhōjayugmāya tigmāya gauri
You are the divine wheel, the abode of the goddess.
वइरइञचयआदइबहआसवअतकइरईटअपरअतलई परअदईपआयअमआनअपरअबहआबहआसवअरआयअ
viriñcyādibhāsvatkirīṭapratōlī- pradīpāyamānaprabhābhāsvarāya
Like a wish-fulfilling tree, the great assembly of siddhas—
कअच चअनदरअरकहअं कउच तआरअहआरअं कअर सवआदउचआपअं शअर षअटपअदऔगहअम
kacē candrarēkhaṁ kucē tārahāraṁ – karē svāducāpaṁ śarē ṣaṭpadaugham
O Mother, the yogi who does not perform the sound.
समअरआमइ समअरआररअबहइपरआयअमकअं मअदआगहऊरणअनतरअं मअदईयअं नइदहआनअम
smarāmi smarārērabhiprāyamēkaṁ – madāghūrṇanētraṁ madīyaṁ nidhānam
With the Ganesha and the stars, O Mother,
शअरषववअ नआसआ दहअनउषववअ जइहवआ जअपआपआटअल लचअन त सवअरऊप
śarēṣvēva nāsā dhanuṣvēva jihvā – japāpāṭalē lōcanē tē svarūpē
And the yoginis, not separate from the signs.
तवअगषआ बहअवअचचअनदरअकहअणड शरअव म गउण त मअनवरततइरअमबअ तवअयइ सयआत
tvagēṣā bhavaccandrakhaṇḍē śravō mē – guṇē tē manōvr̥ttiramba tvayi syāt
Touching the essence of Mahakala, the world—
जअगअतकअरमअदहईरआनवअचदहऊतअकईरआन कउचअनयअसतअहआरआङकरपआसइनदहउपऊरआन
jagatkarmadhīrānvacōdhūtakīrān – kucanyastahārāṅkr̥pāsindhupūrān
You, the great goddess, create either action or stability.
बहअवआमबहदहइपआरआनमअहआपआपअदऊरआन बहअज वदअसआरआंशइवअपरमअदआरआन
bhavāmbhōdhipārānmahāpāpadūrān – bhajē vēdasārāṁśivaprēmadārān
Radiating with a necklace of shining stars,
सउदहआसइनदहउसआर चइदआनअनदअनईर सअमउतपहउललअनईप सउरअतरआनतअरईप
sudhāsindhusārē cidānandanīrē – samutphullanīpē suratrāntarīpē
Carrying a book and a garland of eyes,
मअणइवयऊहअसआल सतहइत हऐमअशआल मअनजआरइवआम नइषअणणअं मअन म
maṇivyūhasālē sthitē haimaśālē – manōjārivāmē niṣaṇṇaṁ manō mē
O you who shine like the autumn moon's rays—
दरगअनत वइललआ सउगअनदहईषउमआलआ परअपअञचनदरअजआलआ वइपअतसइनदहउकऊलआ
dr̥gantē vilōlā sugandhīṣumālā – prapañcēndrajālā vipatsindhukūlā
May the beloved of Bharati arise in thought.
मउनइसवआनतअशआलआ नअमअललकअपआलआ हरदइ परमअललआमरतअसवआदउलईलआ
munisvāntaśālā namallōkapālā – hr̥di prēmalōlāmr̥tasvādulīlā
With the face of a thousand suns rising—
जअगअजजआलअमतअततवअयऐवआमबअ सरषटअं तवअमवआदयअ यआसईनदरइयऐरअरतहअजआलअम
jagajjālamētattvayaivāmba sr̥ṣṭaṁ – tvamēvādya yāsīndriyairarthajālam
Its own light illuminating the ocean of the universe.
तवअमकऐवअ कअरतरई तवअमकऐवअ बहकतरई नअ म पउणयअपआप नअ म बअनदहअमकषऔ
tvamēkaiva kartrī tvamēkaiva bhōktrī – na mē puṇyapāpē na mē bandhamōkṣau
Holding the bow, arrows, and the noose,
इतइ परमअबहआरणअ कइञचइनमअयकतअं नअ बउदहवऐवअ तअततवअं मअदईयअं तवअदईयअं
iti prēmabhārēṇa kiñcinmayōktaṁ – na budhvaiva tattvaṁ madīyaṁ tvadīyaṁ
Those who remember you, even in thought, will be enchanted.
वइनदआयअ बआलअसयअ मऔरकहयअं हइ मआतअ सतअदतअतपरअलआपअसतउतइं म गरहआणअ
vinōdāya bālasya maurkhyaṁ hi māta- stadētatpralāpastutiṁ mē gr̥hāṇa
With a face resembling a ruby adorned with jewels—