Durvasana Pratikara Dasakam
The Durvasana Pratikara Dasakam is a hymn that seeks the blessings of Goddess Durga to remove obstacles and grant success.
प्रातर्वैदिककर्मतः तत्तदनुसद्वेदान्तसच्चिन्तया पश्चाद्भारतमोक्षधर्मकथया वासिष्ठरामायणात्
prātarvaidikakarmataḥ tattadanusadvēdāntasaccintayā paścādbhāratamōkṣadharmakathayā vāsiṣṭharāmāyaṇāt
A treasure of hymns.
सायं भागवतार्थतत्त्वकथया रात्रौ निदिध्यासनात् कालो गच्छतु नः शरीरभरणं प्रारब्धकान्तार्पितम्
sāyaṁ bhāgavatārthatattvakathayā rātrau nididhyāsanāt kālō gacchatu naḥ śarīrabharaṇaṁ prārabdhakāntārpitam
Various hymns.
अज्ञानं त्यज हे मनो मम सदा ब्रह्मात्मसद्भावनात् संकल्पानखिलानपि त्यज जगन्मिथ्यात्व सम्भावनात्
ajñānaṁ tyaja hē manō mama sadā brahmātmasadbhāvanāt saṁkalpānakhilānapi tyaja jaganmithyātva sambhāvanāt
The ten verses for the remedy of bad thoughts.
कामं साधनसाधनाश्रम परिध्यानादजस्रं त्यज क्रोधं तु क्षमया सदा जहि बलाल्लोभं तु सन्तोषतः
kāmaṁ sādhanasādhanāśrama paridhyānādajasraṁ tyaja krōdhaṁ tu kṣamayā sadā jahi balāllōbhaṁ tu santōṣataḥ
From the morning Vedic rituals, contemplating the essence of the Vedanta.
जिह्वोपस्थसुख सभ्रमं त्यज मनःपर्यन्त दुःखेक्षणात् पारुष्यं मृदुभाषणात्त्यज वृथालापश्रमं मौनतः
jihvōpasthasukha sabhramaṁ tyaja manaḥparyanta duḥkhēkṣaṇāt pāruṣyaṁ mr̥dubhāṣaṇāttyaja vr̥thālāpaśramaṁ maunataḥ
Later, through the stories of liberation in Bharat or from the Ramayana of Vasistha.
दुस्सङ्गं त्यज साधुसङ्गमबलाद्गर्वं तु भङ्गेक्षणात् निन्दादुःख अनिन्द्यदेवमुनिभिर्निन्दा कथा संस्कृतेः
dussaṅgaṁ tyaja sādhusaṅgamabalādgarvaṁ tu bhaṅgēkṣaṇāt nindāduḥkha anindyadēvamunibhirnindā kathā saṁskr̥tēḥ
In the evening, through the essence of the Bhagavata, contemplating at night.
निद्रां सात्विक वस्तु सेवनतया स्वप्नं सदा जागरात् रोगान् जीर्णसिताशनाद्दैन्यं महाधैर्यतः
nidrāṁ sātvika vastu sēvanatayā svapnaṁ sadā jāgarāt rōgān jīrṇasitāśanāddainyaṁ mahādhairyataḥ
Time should pass for us, burdened by the body, which is dedicated to our endeavors.
अर्थानर्थ परिग्रहं च वृथा संसर्ग सन्त्यागतः स्त्री वाञ्छां दोषदर्शनबलाद्दुःखं सुखात्मेक्षणात्
arthānartha parigrahaṁ ca vr̥thā saṁsarga santyāgataḥ strī vāñchāṁ dōṣadarśanabalādduḥkhaṁ sukhātmēkṣaṇāt
O mind, abandon ignorance, always contemplate the essence of Brahman.
दारासक्तिमनादरात्सुतधनासक्तिं त्वनित्यत्वतः स्नेहं मोह विसर्जनात्करुणया नैष्ठुर्यमन्तस्त्यज
dārāsaktimanādarātsutadhanāsaktiṁ tvanityatvataḥ snēhaṁ mōha visarjanātkaruṇayā naiṣṭhuryamantastyaja
Abandon all thoughts, considering the world's illusory nature.
औदासीन्य समाश्रयात्त्यज सुह्रुन्मित्रारि दुर्वासना सर्वानर्थकरान् दशेन्द्रियरिपूनेकान्तवासान् जहि
audāsīnya samāśrayāttyaja suhrunmitrāri durvāsanā sarvānarthakarān daśēndriyaripūnēkāntavāsān jahi
Desire, through the practice of the ashram, should be abandoned constantly through meditation.
आलस्यं त्वरया श्रमं श्रमधिया तन्द्रीं समुत्थानतः भेद भ्रान्त्यभेददर्शनबलात्तां मिथ्यात्वतः सत्यताम्
ālasyaṁ tvarayā śramaṁ śramadhiyā tandrīṁ samutthānataḥ bhēda bhrāntyabhēdadarśanabalāttāṁ mithyātvataḥ satyatām
Anger should always be conquered by patience, and greed through contentment.
मर्मोक्तिं निज मर्म कर्म कथया क्रोधं स्वसाम्येक्षणात् आक्रोशं कुशलोक्तितस्य च मनश्छिन्द्यप्रमादो भयम्
marmōktiṁ nija marma karma kathayā krōdhaṁ svasāmyēkṣaṇāt ākrōśaṁ kuśalōktitasya ca manaśchindyapramādō bhayam
Abandon the happiness of the tongue, which is fraught with confusion, and look beyond the pain of the mind.
भूतार्थस्मरणं वृथा भ्रम धिया प्राप्तं तु हानेक्षणात् भव्यार्थव्यसनं सदा त्यज प्रारब्ध चोद्येक्षणात्
bhūtārthasmaraṇaṁ vr̥thā bhrama dhiyā prāptaṁ tu hānēkṣaṇāt bhavyārthavyasanaṁ sadā tyaja prārabdha cōdyēkṣaṇāt
Harshness should be abandoned through gentle speech, and useless chatter through silence.
शिष्टाशिष्ट जनक्रियां वृथा च कष्टानुसन्धानतः स्नेहाद्वेषमतिं सदा त्यज जनं भस्मांस्तथा संस्मृतेः
śiṣṭāśiṣṭa janakriyāṁ vr̥thā ca kaṣṭānusandhānataḥ snēhādvēṣamatiṁ sadā tyaja janaṁ bhasmāṁstathā saṁsmr̥tēḥ
Avoid bad company and the pride that arises from it, and instead seek the company of the good.
अध्यात्मादि भवं सदा त्यज मनस्तापं स्वभावेक्षणात् वैषम्यं समभावतः परकथा विक्षेपमक्षोभतः
adhyātmādi bhavaṁ sadā tyaja manastāpaṁ svabhāvēkṣaṇāt vaiṣamyaṁ samabhāvataḥ parakathā vikṣēpamakṣōbhataḥ
The pain of criticism is not to be criticized by the great sages; such discussions are a waste of effort.
धिक्कारादि भवन्तु दुःखमनिशं तद्योग्यता भावनात् तज्ञातज्ञ शिशून्क्षमस्व कृपया कर्मक्षया ताडनम्
dhikkārādi bhavantu duḥkhamaniśaṁ tadyōgyatā bhāvanāt tajñātajña śiśūnkṣamasva kr̥payā karmakṣayā tāḍanam
Sleep is a sattvic experience; always be awake to the essence of reality.
आयुर्गच्छति पेटिकामिव जलं सन्त्यज्यदेहं जवात् गच्छन्तीन्द्रियशक्तयो:'पि कुलटा यद्वन्नरं निर्धनम्
āyurgacchati pēṭikāmiva jalaṁ santyajyadēhaṁ javāt gacchantīndriyaśaktayō:'pi kulaṭā yadvannaraṁ nirdhanam
Illness arises from excessive eating; humility comes from great patience.
प्रज्ञां गच्छति धावदाह समये नीडं मृगीपक्षिवत् ज्ञात्वा सर्वरमाश्रयमात्म पदवीं देह वृथा मा कृताः
prajñāṁ gacchati dhāvadāha samayē nīḍaṁ mr̥gīpakṣivat jñātvā sarvaramāśrayamātma padavīṁ dēha vr̥thā mā kr̥tāḥ
The acquisition of wealth and non-wealth is a futile attachment; it leads to unnecessary entanglement.
धैर्यैरावत शान्ति धेनु दमना मन्दार वृक्षं सदा मैत्र्याद्यप्सरसं विवेक तुरगं सन्तोष चिन्तामणिम्
dhairyairāvata śānti dhēnu damanā mandāra vr̥kṣaṁ sadā maitryādyapsarasaṁ vivēka turagaṁ santōṣa cintāmaṇim
Desire for women brings suffering; happiness comes from seeing the true self.
आत्मज्ञान महामृतं समरसं वैराग्य चन्द्रोदयं वेदान्तार्णवमाश्रयन्ननुदिनं सेवस्व मुक्ति श्रियम्
ātmajñāna mahāmr̥taṁ samarasaṁ vairāgya candrōdayaṁ vēdāntārṇavamāśrayannanudinaṁ sēvasva mukti śriyam
Attachment to wife, children, and wealth should be abandoned due to their transient nature.
प्रसादाद्दक्षिणामूर्तेः शृत्याचार्य प्रसादतः
prasādāddakṣiṇāmūrtēḥ śr̥tyācārya prasādataḥ
Abandon affection born of delusion; through compassion, renounce harshness.
दुर्वासना प्रतीकार दशकं रचितं मया
durvāsanā pratīkāra daśakaṁ racitaṁ mayā
Abandon indifference; take refuge in friends, not in enemies or bad thoughts.
इति स्वामि विद्यारण्यविरचितं दुर्वासनाप्रतिकारदशकं संपूर्णम्
iti svāmi vidyāraṇyaviracitaṁ durvāsanāpratikāradaśakaṁ saṁpūrṇam
Conquer all harmful tendencies, the ten senses, and reside in solitude.