Sivanandalahari
The stotram expresses deep devotion to Lord Shiva, celebrating the bliss that comes from surrendering to him.
कलाभ्यां चूडालङ्कृतशशिकलाभ्यां निजतपः-
kalābhyāṁ cūḍālaṅkr̥taśaśikalābhyāṁ nijatapaḥ- -phalābhyāṁ bhaktēṣu prakaṭitaphalābhyāṁ bhavatu mē
O Lord Shiva, may the fruits of my austerities be revealed to the devotees, adorned with the moon-like radiance of your divine form.
-फलाभ्यां भक्तेषु प्रकटितफलाभ्यां भवतु मे ।
śivābhyāmastōkatribhuvanaśivābhyāṁ hr̥di puna- -rbhavābhyāmānandasphuradanubhavābhyāṁ natiriyam
May the blissful experiences of your essence arise in my heart, as I bow to you, the embodiment of the three worlds, the source of all joy.
शिवाभ्यामस्तोकत्रिभुवनशिवाभ्यां हृदि पुन-
galantī śambhō tvaccaritasaritaḥ kilbiṣarajō dalantī dhīkulyāsaraṇiṣu patantī vijayatām
Flowing like a river, the stories of your deeds wash away the impurities of sin, leading to victory and liberation.
-र्भवाभ्यामानन्दस्फुरदनुभवाभ्यां नतिरियम् ॥ १ ॥
diśantī saṁsārabhramaṇaparitāpōpaśamanaṁ vasantī maccētōhradabhuvi śivānandalaharī
May the waves of the bliss of Shiva's grace reside in my heart, bringing forth the joy of the Shiva Anandalahari.
गलन्ती शम्भो त्वच्चरितसरितः किल्बिषरजो
trayīvēdyaṁ hr̥dyaṁ tripuraharamādyaṁ trinayanaṁ jaṭābhārōdāraṁ caladuragahāraṁ mr̥gadharam
You are the essence of the Vedas, the supreme being, the three-eyed one, adorned with a magnificent matted hair, and the lord of all creatures.
दलन्ती धीकुल्यासरणिषु पतन्ती विजयताम् ।
mahādēvaṁ dēvaṁ mayi sadayabhāvaṁ paśupatiṁ cidālambaṁ sāmbaṁ śivamativiḍambaṁ hr̥di bhajē
I worship you, Mahadeva, the compassionate one, the Lord of all beings, the embodiment of consciousness and bliss, residing in my heart.
दिशन्ती संसारभ्रमणपरितापोपशमनं
sahasraṁ vartantē jagati vibudhāḥ kṣudraphaladā na manyē svapnē vā tadanusaraṇaṁ tatkr̥taphalam
In this world, countless beings exist, bestowing meager fruits of their actions, yet I do not consider them as real.
वसन्ती मच्चेतोह्रदभुवि शिवानन्दलहरी ॥ २ ॥
haribrahmādīnāmapi nikaṭabhājāmasulabhaṁ ciraṁ yācē śambhō śiva tava padāmbhōjabhajanam
O Lord, I have long sought your lotus feet, which are difficult to attain even for Brahma and Vishnu.
त्रयीवेद्यं हृद्यं त्रिपुरहरमाद्यं त्रिनयनं
smr̥tau śāstrē vaidyē śakunakavitāgānaphaṇitau purāṇē mantrē vā stutinaṭanahāsyēṣvacaturaḥ
In scriptures, in medicine, in poetry, and in ancient texts, your praises and joyful expressions are celebrated.
जटाभारोदारं चलदुरगहारं मृगधरम् ।
kathaṁ rājñāṁ prītirbhavati mayi kō:'haṁ paśupatē paśuṁ māṁ sarvajña prathita kr̥payā pālaya vibhō
How can I gain the favor of kings? Who am I, O Lord of all beings? Please protect me with your boundless compassion.
महादेवं देवं मयि सदयभावं पशुपतिं
ghaṭō vā mr̥tpiṇḍō:'pyaṇurapi ca dhūmō:'gniracalaḥ paṭō vā tanturvā pariharati kiṁ ghōraśamanam
Whether I am a pot or a lump of clay, or even just a wisp of smoke, you remain unchanging.
चिदालम्बं साम्बं शिवमतिविडम्बं हृदि भजे ॥ ३ ॥
vr̥thā kaṇṭhakṣōbhaṁ vahasi tarasā tarkavacasā padāmbhōjaṁ śambhōrbhaja paramasaukhyaṁ vraja sudhīḥ
What can alleviate the horror of existence? Is it the cloth or the string that can truly provide relief?
सहस्रं वर्तन्ते जगति विबुधाः क्षुद्रफलदा
manastē pādābjē nivasatu vacaḥ stōtraphaṇitau karau cābhyarcāyāṁ śrutirapi kathākarṇanavidhau
You carry the burden of my throat's agitation in vain, as I hastily engage in arguments.
न मन्ये स्वप्ने वा तदनुसरणं तत्कृतफलम् ।
tava dhyānē buddhirnayanayugalaṁ mūrtivibhavē paragranthānkairvā paramaśiva jānē paramataḥ
Worship the lotus feet of Shiva, and attain the highest bliss, O wise ones!
हरिब्रह्मादीनामपि निकटभाजामसुलभं
yathā buddhiḥ śuktau rajatamiti kācāśmani maṇi- -rjalē paiṣṭē kṣīraṁ bhavati mr̥gatr̥ṣṇāsu salilam
Let your words reside at the feet of the Lord, as you engage in the art of praise and devotion.
चिरं याचे शम्भो शिव तव पदाम्भोजभजनम् ॥ ४ ॥
tathā dēvabhrāntyā bhajati bhavadanyaṁ jaḍajanō mahādēvēśaṁ tvāṁ manasi ca na matvā paśupatē
In your meditation, may my intellect find its form, as I contemplate your divine presence.
स्मृतौ शास्त्रे वैद्ये शकुनकवितागानफणितौ
gabhīrē kāsārē viśati vijanē ghōravipinē viśālē śailē ca bhramati kusumārthaṁ jaḍamatiḥ
Whether through external texts or through the ultimate Shiva, I know the supreme truth.
पुराणे मन्त्रे वा स्तुतिनटनहास्येष्वचतुरः ।
samarpyaikaṁ cētaḥ sarasijamumānātha bhavatē sukhēnāvasthātuṁ jana iha na jānāti kimahō
Just as intellect transforms into silver in the presence of a jewel, may the waters of desire become milk in the thirst of the deer.
कथं राज्ञां प्रीतिर्भवति मयि कोऽहं पशुपते
naratvaṁ dēvatvaṁ nagavanamr̥gatvaṁ maśakatā paśutvaṁ kīṭatvaṁ bhavatu vihagatvādi jananam
Thus, the ignorant person worships another, deluded by the divine.
पशुं मां सर्वज्ञ प्रथित कृपया पालय विभो ॥ ५ ॥
sadā tvatpādābjasmaraṇaparamānandalaharī- -vihārāsaktaṁ cēddhr̥dayamiha kiṁ tēna vapuṣā
O great Lord of beings, he does not consider you in his mind.
घटो वा मृत्पिण्डोऽप्यणुरपि च धूमोऽग्निरचलः
vaṭurvā gēhī vā yatirapi jaṭī vā taditarō narō vā yaḥ kaścidbhavatu bhava kiṁ tēna bhavati
He enters the deep, dark forest, lost in the wilderness.
पटो वा तन्तुर्वा परिहरति किं घोरशमनम् ।
yadīyaṁ hr̥tpadmaṁ yadi bhavadadhīnaṁ paśupatē tadīyastvaṁ śambhō bhavasi bhavabhāraṁ ca vahasi
He wanders on the vast mountain, foolishly seeking flowers.
वृथा कण्ठक्षोभं वहसि तरसा तर्कवचसा
guhāyāṁ gēhē vā bahirapi vanē vā:'driśikharē jalē vā vahnau vā vasatu vasatēḥ kiṁ vada phalam
Offering his single heart to you, O Lord of the lotus,
पदाम्भोजं शम्भोर्भज परमसौख्यं व्रज सुधीः ॥ ६ ॥
sadā yasyaivāntaḥkaraṇamapi śambhō tava padē sthitaṁ cēdyōgō:'sau sa ca paramayōgī sa ca sukhī
People here do not know how to remain in happiness.
मनस्ते पादाब्जे निवसतु वचः स्तोत्रफणितौ
asārē saṁsārē nijabhajanadūrē jaḍadhiyā bhramantaṁ māmandhaṁ paramakr̥payā pātumucitam
Let there be humanity, divinity, or the nature of a deer in the forest.
करौ चाभ्यर्चायां श्रुतिरपि कथाकर्णनविधौ ।
madanyaḥ kō dīnastava kr̥paṇarakṣātinipuṇa- -stvadanyaḥ kō vā mē trijagati śaraṇyaḥ paśupatē
Let there be the nature of animals, insects, or the birth of the departed.
तव ध्याने बुद्धिर्नयनयुगलं मूर्तिविभवे
prabhustvaṁ dīnānāṁ khalu paramabandhuḥ paśupatē pramukhyō:'haṁ tēṣāmapi kimuta bandhutvamanayōḥ
Always absorbed in the blissful wave of remembering your lotus feet,
परग्रन्थान्कैर्वा परमशिव जाने परमतः ॥ ७ ॥
tvayaiva kṣantavyāḥ śiva madaparādhāśca sakalāḥ prayatnātkartavyaṁ madavanamiyaṁ bandhusaraṇiḥ
What does it matter to this heart if it is attached to that form?
यथा बुद्धिः शुक्तौ रजतमिति काचाश्मनि मणि-
upēkṣā nō cētkiṁ na harasi bhavaddhyānavimukhāṁ durāśābhūyiṣṭhāṁ vidhilipimaśaktō yadi bhavān
Whether a hermit, a householder, or a matted-hair ascetic,
-र्जले पैष्टे क्षीरं भवति मृगतृष्णासु सलिलम् ।
śirastadvaidhātraṁ nanakhalu suvr̥ttaṁ paśupatē kathaṁ vā niryatnaṁ karanakhamukhēnaiva lulitam
Whoever a man may be, what does it matter to you?
तथा देवभ्रान्त्या भजति भवदन्यं जडजनो
viriñcirdīrghāyurbhavatu bhavatā tatparaśira- -ścatuṣkaṁ saṁrakṣyaṁ sa khalu bhuvi dainyaṁ likhitavān
If this heart-lotus is dependent on you, O Lord of beings,
महादेवेशं त्वां मनसि च न मत्वा पशुपते ॥ ८ ॥
vicāraḥ kō vā māṁ viśada kr̥payā pāti śiva tē kaṭākṣavyāpāraḥ svayamapi ca dīnāvanaparaḥ
Then you, O Shambhu, bear the burden of existence.
गभीरे कासारे विशति विजने घोरविपिने
phalādvā puṇyānāṁ mayi karuṇayā vā tvayi vibhō prasannē:'pi svāmin bhavadamalapādābjayugalam
In a cave, in a house, or even in the forest, on a mountain peak,
विशाले शैले च भ्रमति कुसुमार्थं जडमतिः ।
kathaṁ paśyēyaṁ māṁ sthagayati namaḥ sambhramajuṣāṁ nilimpānāṁ śrēṇirnijakanakamāṇikyamakuṭaiḥ
What fruit is there in dwelling in water or fire?
समर्प्यैकं चेतः सरसिजमुमानाथ भवते
tvamēkō lōkānāṁ paramaphaladō divyapadavīṁ vahantastvanmūlāṁ punarapi bhajantē harimukhāḥ
Always, your consciousness is established in the heart of Shambhu.
सुखेनावस्थातुं जन इह न जानाति किमहो ॥ ९ ॥
kiyadvā dākṣiṇyaṁ tava śiva madāśā ca kiyatī kadā vā madrakṣāṁ vahasi karuṇāpūritadr̥śā
If he is established, he is indeed a supreme yogi and truly happy.
नरत्वं देवत्वं नगवनमृगत्वं मशकता
durāśābhūyiṣṭhē duradhipagr̥hadvāraghaṭakē durantē saṁsārē duritanilayē duḥkhajanakē
In this meaningless world, far from my devotion, with dull intellect,
पशुत्वं कीटत्वं भवतु विहगत्वादि जननम् ।
madāyāsaṁ kiṁ na vyapanayasi kasyōpakr̥tayē vadēyaṁ prītiścēttava śiva kr̥tārthāḥ khalu vayam
Wandering blind, it is fitting for your supreme compassion to protect.
सदा त्वत्पादाब्जस्मरणपरमानन्दलहरी-
sadā mōhāṭavyāṁ carati yuvatīnāṁ kucagirau naṭatyāśāśākhāsvaṭati jhaṭiti svairamabhitaḥ
Who else is as generous as you, O Lord of beings, skilled in saving the wretched?
-विहारासक्तं चेद्धृदयमिह किं तेन वपुषा ॥ १० ॥
kapālin bhikṣō mē hr̥dayakapimatyantacapalaṁ dr̥ḍhaṁ bhaktyā baddhvā śiva bhavadadhīnaṁ kuru vibhō
Who else in the three worlds is a refuge for me, O Lord of beings?
वटुर्वा गेही वा यतिरपि जटी वा तदितरो
dhr̥tistambhādhārāṁ dr̥ḍhaguṇanibaddhāṁ sagamanāṁ vicitrāṁ padmāḍhyāṁ pratidivasasanmārgaghaṭitām
You are indeed the closest relative of the downtrodden, O Lord of beings.
नरो वा यः कश्चिद्भवतु भव किं तेन भवति ।
smarārē maccētaḥsphuṭapaṭakuṭīṁ prāpya viśadāṁ jaya svāmin śaktyā saha śiva gaṇaiḥ sēvita vibhō
What can I say about the bond of kinship with them?
यदीयं हृत्पद्मं यदि भवदधीनं पशुपते
pralōbhādyairarthāharaṇaparatantrō dhanigr̥hē pravēśōdyuktaḥ san bhramati bahudhā taskarapatē
You alone should forgive all my offenses, O auspicious one.
तदीयस्त्वं शम्भो भवसि भवभारं च वहसि ॥ ११ ॥
imaṁ cētaścōraṁ kathamiha sahē śaṅkara vibhō tavādhīnaṁ kr̥tvā mayi niraparādhē kuru kr̥pām
With effort, this bond of kinship should be established with me.
गुहायां गेहे वा बहिरपि वने वाऽद्रिशिखरे
karōmi tvatpūjāṁ sapadi sukhadō mē bhava vibhō vidhitvaṁ viṣṇutvaṁ diśasi khalu tasyāḥ phalamiti
If you do not show compassion, what will you do to those who are turned away from you?
जले वा वह्नौ वा वसतु वसतेः किं वद फलम् ।
punaśca tvāṁ draṣṭuṁ divi bhuvi vahanpakṣimr̥gatā- -madr̥ṣṭvā tatkhēdaṁ kathamiha sahē śaṅkara vibhō
If you, O Lord, are unable to remove the greatest of hopes,
सदा यस्यैवान्तःकरणमपि शम्भो तव पदे
kadā vā kailāsē kanakamaṇisaudhē saha gaṇai- -rvasan śambhōragrē sphuṭaghaṭitamūrdhāñjalipuṭaḥ
Then how can you, O Lord of beings, be called virtuous?
स्थितं चेद्योगोऽसौ स च परमयोगी स च सुखी ॥ १२ ॥
vibhō sāmba svāminparamaśiva pāhīti nigada- -nvidhātr̥̄ṇāṁ kalpān kṣaṇamiva vinēṣyāmi sukhataḥ
How can one strive with a trembling hand, unable to act?
असारे संसारे निजभजनदूरे जडधिया
stavairbrahmādīnāṁ jayajayavacōbhirniyamināṁ gaṇānāṁ kēlībhirmadakalamahōkṣasya kakudi
May the long-lived Viriñci be yours, O Lord, who has written the fourfold protection of the head.
भ्रमन्तं मामन्धं परमकृपया पातुमुचितम् ।
sthitaṁ nīlagrīvaṁ trinayanamumāśliṣṭavapuṣaṁ kadā tvāṁ paśyēyaṁ karadhr̥tamr̥gaṁ khaṇḍaparaśum
He indeed has written the humble state of the earth.
मदन्यः को दीनस्तव कृपणरक्षातिनिपुण-
kadā vā tvāṁ dr̥ṣṭvā giriśa tava bhavyāṅghriyugalaṁ gr̥hītvā hastābhyāṁ śirasi nayanē vakṣasi vahan
Who, with clear compassion, will protect me, O auspicious one?
-स्त्वदन्यः को वा मे त्रिजगति शरण्यः पशुपते ॥ १३ ॥
samāśliṣyāghrāya sphuṭajalajagandhānparimalā- -nalābhyāṁ brahmādyairmudamanubhaviṣyāmi hr̥dayē
Even though I am distressed, I am indeed afflicted by your sidelong glances.
प्रभुस्त्वं दीनानां खलु परमबन्धुः पशुपते
karasthē hēmādrau giriśa nikaṭasthē dhanapatau gr̥hasthē svarbhūjāmarasurabhicintāmaṇigaṇē
By your grace, may I be blessed with the fruits of the virtuous.
प्रमुख्योऽहं तेषामपि किमुत बन्धुत्वमनयोः ।
śiraḥsthē śītāṁśau caraṇayugalasthē:'khilaśubhē kamarthaṁ dāsyē:'haṁ bhavatu bhavadarthaṁ mama manaḥ
Even if you are pleased, O Lord, with your pure lotus feet,
त्वयैव क्षन्तव्याः शिव मदपराधाश्च सकलाः
sārūpyaṁ tava pūjanē śiva mahādēvēti saṅkīrtanē sāmīpyaṁ śivabhaktidhuryajanatāsāṅgatyasambhāṣaṇē
How can I see myself when I am overwhelmed with reverence?
प्रयत्नात्कर्तव्यं मदवनमियं बन्धुसरणिः ॥ १४ ॥
sālōkyaṁ ca carācarātmakatanudhyānē bhavānīpatē sāyujyaṁ mama siddhamatra bhavati svāmin kr̥tārthō:'smyaham
The line of those who are smeared with the dust of your feet,
उपेक्षा नो चेत्किं न हरसि भवद्ध्यानविमुखां
tvatpādāmbujamarcayāmi paramaṁ tvāṁ cintayāmyanvahaṁ tvāmīśaṁ śaraṇaṁ vrajāmi vacasā tvāmēva yācē vibhō
You alone are the supreme giver of fruits in the world, the divine path.
दुराशाभूयिष्ठां विधिलिपिमशक्तो यदि भवान् ।
vīkṣāṁ mē diśa cākṣuṣīṁ sakaruṇāṁ divyaiściraṁ prārthitāṁ śambhō lōkagurō madīyamanasaḥ saukhyōpadēśaṁ kuru
Those who are devoted to you again worship the Lord.
शिरस्तद्वैधात्रं ननखलु सुवृत्तं पशुपते
vastrōddhūtavidhau sahasrakaratā puṣpārcanē viṣṇutā gandhē gandhavahātmatā:'nnapacanē barhirmukhādhyakṣatā
How much is your generosity, O auspicious one, and how much is your pride?
कथं वा निर्यत्नं करनखमुखेनैव लुलितम् ॥ १५ ॥
pātrē kāñcanagarbhatāsti mayi cēdbālēnducūḍāmaṇē śuśrūṣāṁ karavāṇi tē paśupatē svāmiṁstrilōkīgurō
When will you carry my vision filled with compassion?
विरिञ्चिर्दीर्घायुर्भवतु भवता तत्परशिर-
nālaṁ vā paramōpakārakamidaṁ tvēkaṁ paśūnāṁ patē paśyan kukṣigatāṁścarācaragaṇān bāhyasthitān rakṣitum
In the house of the powerful, where the door is difficult to open,
-श्चतुष्कं संरक्ष्यं स खलु भुवि दैन्यं लिखितवान् ।
sarvāmartyapalāyanauṣadhamatijvālākaraṁ bhīkaraṁ nikṣiptaṁ garalaṁ galē na gilitaṁ nōdgīrṇamēva tvayā
In the difficult worldly existence, in the abode of suffering,
विचारः को वा मां विशद कृपया पाति शिव ते
jvālōgraḥ sakalāmarātibhayadaḥ kṣvēlaḥ kathaṁ vā tvayā dr̥ṣṭaḥ kiṁ ca karē dhr̥taḥ karatalē kiṁ pakvajambūphalam
Will you not remove my pride for the sake of whom?
कटाक्षव्यापारः स्वयमपि च दीनावनपरः ॥ १६ ॥
jihvāyāṁ nihitaśca siddhaghuṭikā vā kaṇṭhadēśē bhr̥taḥ kiṁ tē nīlamaṇirvibhūṣaṇamayaṁ śambhō mahātman vada
If there is love, O auspicious one, we are indeed fulfilled.
फलाद्वा पुण्यानां मयि करुणया वा त्वयि विभो
nālaṁ vā sakr̥dēva dēva bhavataḥ sēvā natirvā nutiḥ pūjā vā smaraṇaṁ kathāśravaṇamapyālōkanaṁ mādr̥śām
Always wandering in the delusion of youth, in the hills of breasts,
प्रसन्नेऽपि स्वामिन् भवदमलपादाब्जयुगलम् ।
svāminnasthiradēvatānusaraṇāyāsēna kiṁ labhyatē kā vā muktiritaḥ kutō bhavati cētkiṁ prārthanīyaṁ tadā
Dancing, the branches of hope sway swiftly around.
कथं पश्येयं मां स्थगयति नमः सम्भ्रमजुषां
kiṁ brūmastava sāhasaṁ paśupatē kasyāsti śambhō bhava- -ddhairyaṁ cēdr̥śamātmanaḥ sthitiriyaṁ cānyaiḥ kathaṁ labhyatē
O Kapālin, my heart is extremely restless;
निलिम्पानां श्रेणिर्निजकनकमाणिक्यमकुटैः ॥ १७ ॥
bhraśyaddēvagaṇaṁ trasanmunigaṇaṁ naśyatprapañcaṁ layaṁ paśyannirbhaya ēka ēva viharatyānandasāndrō bhavān
Binding it firmly with devotion, O Lord, make it yours.
त्वमेको लोकानां परमफलदो दिव्यपदवीं
yōgakṣēmadhurandharasya sakalaśrēyaḥpradōdyōginō dr̥ṣṭādr̥ṣṭamatōpadēśakr̥tinō bāhyāntaravyāpinaḥ
With steadfastness and support, bound by strong qualities,
वहन्तस्त्वन्मूलां पुनरपि भजन्ते हरिमुखाः ।
sarvajñasya dayākarasya bhavataḥ kiṁ vēditavyaṁ mayā śambhō tvaṁ paramāntaraṅga iti mē cittē smarāmyanvaham
A wondrous lotus, established daily on the path of the sun.
कियद्वा दाक्षिण्यं तव शिव मदाशा च कियती
bhaktō bhaktiguṇāvr̥tē mudamr̥tāpūrṇē prasannē manaḥ kumbhē sāmba tavāṅghripallavayugaṁ saṁsthāpya saṁvitphalam
In the memory of the Lord, having reached the clear abode,
कदा वा मद्रक्षां वहसि करुणापूरितदृशा ॥ १८ ॥
satvaṁ mantramudīrayannijaśarīrāgāraśuddhiṁ vahan puṇyāhaṁ prakaṭīkarōmi ruciraṁ kalyāṇamāpādayan
Victory to you, O Lord, served by your powers and hosts.
दुराशाभूयिष्ठे दुरधिपगृहद्वारघटके
āmnāyāmbudhimādarēṇa sumanaḥsaṅghāḥ samudyanmanō manthānaṁ dr̥ḍhabhaktirajjusahitaṁ kr̥tvā mathitvā tataḥ
Driven by greed, the thief of wealth is dependent on the householder.
दुरन्ते संसारे दुरितनिलये दुःखजनके ।
sōmaṁ kalpataruṁ suparvasurabhiṁ cintāmaṇiṁ dhīmatāṁ nityānandasudhāṁ nirantararamāsaubhāgyamātanvatē
Entering, he wanders in many ways like a thief.
मदायासं किं न व्यपनयसि कस्योपकृतये
prākpuṇyācalamārgadarśitasudhāmūrtiḥ prasannaḥ śivaḥ sōmaḥ sadgaṇasēvitō mr̥gadharaḥ pūrṇastamōmōcakaḥ
How can I bear this thief, O Śaṅkara?
वदेयं प्रीतिश्चेत्तव शिव कृतार्थाः खलु वयम् ॥ १९ ॥
cētaḥ puṣkaralakṣitō bhavati cēdānandapāthōnidhiḥ prāgalbhyēna vijr̥mbhatē sumanasāṁ vr̥ttistadā jāyatē
Having made me dependent on you, grant me mercy without fault.
सदा मोहाटव्यां चरति युवतीनां कुचगिरौ
dharmō mē caturaṅghrikaḥ sucaritaḥ pāpaṁ vināśaṁ gataṁ kāmakrōdhamadādayō vigalitāḥ kālāḥ sukhāviṣkr̥tāḥ
I perform your worship; may happiness come to me swiftly, O Lord.
नटत्याशाशाखास्वटति झटिति स्वैरमभितः ।
jñānānandamahauṣadhiḥ suphalitā kaivalyanāthē sadā mānyē mānasapuṇḍarīkanagarē rājāvataṁsē sthitē
Having established the essence of Vishnu, you indeed direct the fruits of that.
कपालिन् भिक्षो मे हृदयकपिमत्यन्तचपलं
dhīyantrēṇa vacōghaṭēna kavitākulyōpakulyākramai- -rānītaiśca sadāśivasya caritāmbhōrāśidivyāmr̥taiḥ
Again, to see you, O Lord Shiva, I carry the burden of the world, like a bird or a deer.
दृढं भक्त्या बद्ध्वा शिव भवदधीनं कुरु विभो ॥ २० ॥
hr̥tkēdārayutāśca bhaktikalamāḥ sāphalyamātanvatē durbhikṣānmama sēvakasya bhagavanviśvēśa bhītiḥ kutaḥ
Having seen that moment, how can I remain here, O Lord of auspiciousness?
धृतिस्तम्भाधारां दृढगुणनिबद्धां सगमनां
pāpōtpātavimōcanāya ruciraiśvaryāya mr̥tyuñjaya stōtradhyānanatipradakṣiṇasaparyālōkanākarṇanē
When will I reside at Kailasa, in the mansion of jewels, along with the hosts of attendants,
विचित्रां पद्माढ्यां प्रतिदिवससन्मार्गघटिताम् ।
jihvācittaśirōṅghrihastanayanaśrōtrairahaṁ prārthitō māmājñāpaya tannirūpaya muhurmāmēva mā mē:'vacaḥ
holding my hands in a clear gesture of devotion before the great Lord Shiva?
स्मरारे मच्चेतःस्फुटपटकुटीं प्राप्य विशदां
gāmbhīryaṁ parikhāpadaṁ ghanadhr̥tiḥ prākāra udyadguṇa- -stōmaścāptabalaṁ ghanēndriyacayō dvārāṇi dēhē sthitaḥ
O Lord Samba, Supreme Shiva, protect me, as I momentarily wish to be free of all desires.
जय स्वामिन् शक्त्या सह शिव गणैः सेवित विभो ॥ २१ ॥
vidyā vastusamr̥ddhirityakhilasāmagrīsamētē sadā durgātipriyadēva māmakamanōdurgē nivāsaṁ kuru
With the praises of Brahma and others, and the victorious words of the ordained,
प्रलोभाद्यैरर्थाहरणपरतन्त्रो धनिगृहे
mā gaccha tvamitastatō giriśa bhō mayyēva vāsaṁ kuru svāminnādikirāta māmakamanaḥkāntārasīmāntarē
I will enjoy the playful pastimes of the divine, like the intoxication of the nectar of the gods.
प्रवेशोद्युक्तः सन् भ्रमति बहुधा तस्करपते ।
vartantē bahuśō mr̥gā madajuṣō mātsaryamōhādaya- -stānhatvā mr̥gayāvinōdarucitālābhaṁ ca samprāpsyasi
I long to see you, O Blue-throated one, with three eyes, embraced by Uma,
इमं चेतश्चोरं कथमिह सहे शङ्कर विभो
karalagnamr̥gaḥ karīndrabhaṅgō ghanaśārdūlavikhaṇḍanō:'stajantuḥ
when will I behold you, holding the deer in your hand, the axe broken?
तवाधीनं कृत्वा मयि निरपराधे कुरु कृपाम् ॥ २२ ॥
giriśō viśadākr̥tiśca cētaḥ- -kuharē pañcamukhō:'sti mē kutō bhīḥ
When will I see you, O Lord of the mountains, with your glorious feet,
करोमि त्वत्पूजां सपदि सुखदो मे भव विभो
chandaḥśākhiśikhānvitairdvijavaraiḥ saṁsēvitē śāśvatē saukhyāpādini khēdabhēdini sudhāsāraiḥ phalairdīpitē
holding me with your hands on my head, in my eyes, on my chest,
विधित्वं विष्णुत्वं दिशसि खलु तस्याः फलमिति ।
cētaḥpakṣiśikhāmaṇē tyaja vr̥thāsañcāramanyairalaṁ nityaṁ śaṅkarapādapadmayugalīnīḍē vihāraṁ kuru
embracing me and inhaling the fragrant essence of the waters?
पुनश्च त्वां द्रष्टुं दिवि भुवि वहन्पक्षिमृगता-
ākīrṇē nakharājikāntivibhavairudyatsudhāvaibhavai- -rādhautē:'pi ca padmarāgalalitē haṁsavrajairāśritē
I will experience the bliss of the heart from the divine,
-मदृष्ट्वा तत्खेदं कथमिह सहे शङ्कर विभो ॥ २३ ॥
nityaṁ bhaktivadhūgaṇaiśca rahasi svēcchāvihāraṁ kuru sthitvā mānasarājahaṁsa girijānāthāṅghrisaudhāntarē
with the golden mountain in your hand, near you, O Lord of wealth.
कदा वा कैलासे कनकमणिसौधे सह गणै-
śambhudhyānavasantasaṅgini hr̥dārāmē:'ghajīrṇacchadāḥ srastā bhaktilatācchaṭā vilasitāḥ puṇyapravālaśritāḥ
In the household of the divine, surrounded by the fragrant thoughts of the wish-fulfilling gem,
-र्वसन् शम्भोरग्रे स्फुटघटितमूर्धाञ्जलिपुटः ।
dīpyantē guṇakōrakā japavacaḥpuṣpāṇi sadvāsanā jñānānandasudhāmarandalaharī saṁvitphalābhyunnatiḥ
at your feet, with the cool moonlight, and the pair of feet that brings all auspiciousness,
विभो साम्ब स्वामिन्परमशिव पाहीति निगद-
nityānandarasālayaṁ suramunisvāntāmbujātāśrayaṁ svacchaṁ saddvijasēvitaṁ kaluṣahr̥tsadvāsanāviṣkr̥tam
for what purpose shall I serve? Let my mind be for your sake.
-न्विधातॄणां कल्पान् क्षणमिव विनेष्यामि सुखतः ॥ २४ ॥
śambhudhyānasarōvaraṁ vraja manōhaṁsāvataṁsa sthiraṁ kiṁ kṣudrāśrayapalvalabhramaṇasañjātaśramaṁ prāpsyasi
In the worship of you, O great God, in the singing of your glories,
स्तवैर्ब्रह्मादीनां जयजयवचोभिर्नियमिनां
ānandāmr̥tapūritā harapadāmbhōjālavālōdyatā sthairyōpaghnamupētya bhaktilatikā śākhōpaśākhānvitā
in the closeness of the devotion of Shiva's devotees,
गणानां केलीभिर्मदकलमहोक्षस्य ककुदि ।
ucchairmānasakāyamānapaṭalīmākramya niṣkalmaṣā nityābhīṣṭaphalapradā bhavatu mē satkarmasaṁvardhitā
in the contemplation of the essence of the moving and unmoving, O Lord of Parvati,
स्थितं नीलग्रीवं त्रिनयनमुमाश्लिष्टवपुषं
sandhyārambhavijr̥mbhitaṁ śrutiśiraḥsthānāntarādhiṣṭhitaṁ saprēmabhramarābhirāmamasakr̥tsadvāsanāśōbhitam
my liberation is fulfilled, O Lord, I am indeed accomplished.
कदा त्वां पश्येयं करधृतमृगं खण्डपरशुम् ॥ २५ ॥
bhōgīndrābharaṇaṁ samastasumanaḥpūjyaṁ guṇāviṣkr̥taṁ sēvē śrīgirimallikārjunamahāliṅgaṁ śivāliṅgitam
I worship your lotus feet, and I think of you constantly.
कदा वा त्वां दृष्ट्वा गिरिश तव भव्याङ्घ्रियुगलं
bhr̥ṅgīcchānaṭanōtkaṭaḥ karamadagrāhī sphuranmādhavā- -hlādō nādayutō mahāsitavapuḥ pañcēṣuṇā cādr̥taḥ
I take refuge in you, O Lord, with my speech, I ask only you, O Lord.
गृहीत्वा हस्ताभ्यां शिरसि नयने वक्षसि वहन् ।
satpakṣaḥ sumanōvanēṣu sa punaḥ sākṣānmadīyē manō- -rājīvē bhramarādhipō viharatāṁ śrīśailavāsī vibhuḥ
Grant me a divine vision, full of compassion, that has been long sought.
समाश्लिष्याघ्राय स्फुटजलजगन्धान्परिमला-
kāruṇyāmr̥tavarṣiṇaṁ ghanavipadgrīṣmacchidākarmaṭhaṁ vidyāsasyaphalōdayāya sumanaḥsaṁsēvyamicchākr̥tim
O Guru of the world, grant me the happiness of my heart.
-नलाभ्यां ब्रह्माद्यैर्मुदमनुभविष्यामि हृदये ॥ २६ ॥
nr̥tyadbhaktamayūramadrinilayaṁ cañcajjaṭāmaṇḍalaṁ śambhō vāñchati nīlakandhara sadā tvāṁ mē manaścātakaḥ
In the act of offering garments, with a thousand hands for the flower offerings,
करस्थे हेमाद्रौ गिरिश निकटस्थे धनपतौ
ākāśēna śikhī samastaphaṇināṁ nētrā kalāpī natā- -nugrāhipraṇavōpadēśaninadaiḥ kēkīti yō gīyatē
in the fragrance of the essence of the fragrant, in the cooking of food,
गृहस्थे स्वर्भूजामरसुरभिचिन्तामणिगणे ।
śyāmāṁ śailasamudbhavāṁ ghanaruciṁ dr̥ṣṭvā naṭantaṁ mudā vēdāntōpavanē vihārarasikaṁ taṁ nīlakaṇṭhaṁ bhajē
if there is a golden vessel in me, O Lord of the animals,
शिरःस्थे शीतांशौ चरणयुगलस्थेऽखिलशुभे
sandhyā gharmadinātyayō harikarāghātaprabhūtānaka- -dhvānō vāridagarjitaṁ diviṣadāṁ dr̥ṣṭicchaṭā cañcalā
I will serve you, O Lord of the three worlds.
कमर्थं दास्येऽहं भवतु भवदर्थं मम मनः ॥ २७ ॥
bhaktānāṁ paritōṣabāṣpavitatirvr̥ṣṭirmayūrī śivā yasminnujjvalatāṇḍavaṁ vijayatē taṁ nīlakaṇṭhaṁ bhajē
This single entity is not sufficient for the supreme welfare of the animals, O Lord of beasts.
सारूप्यं तव पूजने शिव महादेवेति सङ्कीर्तने
ādyāyāmitatējasē śrutipadairvēdyāya sādhyāya tē vidyānandamayātmanē trijagataḥ saṁrakṣaṇōdyōginē
Observing the beings dwelling in the womb, protect those who are externally situated.
सामीप्यं शिवभक्तिधुर्यजनतासाङ्गत्यसम्भाषणे ।
dhyēyāyākhilayōgibhiḥ suragaṇairgēyāya māyāvinē samyaktāṇḍavasambhramāya jaṭinē sēyaṁ natiḥ śambhavē
The medicine for all mortals, which is like a blazing fire, is terrifying.
सालोक्यं च चराचरात्मकतनुध्याने भवानीपते
nityāya triguṇātmanē purajitē kātyāyanīśrēyasē satyāyādikuṭumbinē munimanaḥ pratyakṣacinmūrtayē
The poison that is deposited in the throat has not been swallowed nor expelled by you.
सायुज्यं मम सिद्धमत्र भवति स्वामिन् कृतार्थोऽस्म्यहम् ॥ २८ ॥
māyāsr̥ṣṭajagattrayāya sakalāmnāyāntasañcāriṇē sāyantāṇḍavasambhramāya jaṭinē sēyaṁ natiḥ śambhavē
How can the fierce flame, which instills fear in all celestial beings, be seen by you?
त्वत्पादाम्बुजमर्चयामि परमं त्वां चिन्तयाम्यन्वहं
nityaṁ svōdarapōṣaṇāya sakalānuddiśya vittāśayā vyarthaṁ paryaṭanaṁ karōmi bhavataḥ sēvāṁ na jānē vibhō
What is there to hold in your hands, and what is there to be seen in the ripe mango fruit?
त्वामीशं शरणं व्रजामि वचसा त्वामेव याचे विभो ।
majjanmāntarapuṇyapākabalatastvaṁ śarva sarvāntara- -stiṣṭhasyēva hi tēna vā paśupatē tē rakṣaṇīyō:'smyaham
What is hidden in the tongue, and what is held in the throat region?
वीक्षां मे दिश चाक्षुषीं सकरुणां दिव्यैश्चिरं प्रार्थितां
ēkō vārijabāndhavaḥ kṣitinabhōvyāptaṁ tamōmaṇḍalaṁ bhittvā lōcanagōcarō:'pi bhavati tvaṁ kōṭisūryaprabhaḥ
What is this blue gem, adorned with the essence of the great soul, O Shambhu?
शम्भो लोकगुरो मदीयमनसः सौख्योपदेशं कुरु ॥ २९ ॥
vēdyaḥ kiṁ na bhavasyahō ghanataraṁ kīdr̥gbhavēnmattama- -statsarvaṁ vyapanīya mē paśupatē sākṣātprasannō bhava
Is it not enough to serve you, O God, even once, or is it not an offering?
वस्त्रोद्धूतविधौ सहस्रकरता पुष्पार्चने विष्णुता
haṁsaḥ padmavanaṁ samicchati yathā nīlāmbudaṁ cātakaḥ kōkaḥ kōkanadapriyaṁ pratidinaṁ candraṁ cakōrastathā
Worship, remembrance, listening to stories, or even a glance at those like me—
गन्धे गन्धवहात्मताऽन्नपचने बर्हिर्मुखाध्यक्षता ।
cētō vāñchati māmakaṁ paśupatē cinmārgamr̥gyaṁ vibhō gaurīnātha bhavatpadābjayugalaṁ kaivalyasaukhyapradam
What can be gained by following the unsteady deities, O Lord?
पात्रे काञ्चनगर्भतास्ति मयि चेद्बालेन्दुचूडामणे
rōdhastōyahr̥taḥ śramēṇa pathikaśchāyāṁ tarōrvr̥ṣṭitō bhītaḥ svasthagr̥haṁ gr̥hasthamatithirdīnaḥ prabhuṁ dhārmikam
Where is liberation from here, and if it exists, what should be prayed for?
शुश्रूषां करवाणि ते पशुपते स्वामिंस्त्रिलोकीगुरो ॥ ३० ॥
dīpaṁ santamasākulaśca śikhinaṁ śītāvr̥tastvaṁ tathā cētaḥ sarvabhayāpahaṁ vraja sukhaṁ śambhōḥ padāmbhōruham
What shall I say about your audacity, O Lord of beasts? Who possesses the patience of Shambhu?
नालं वा परमोपकारकमिदं त्वेकं पशूनां पते
aṅkōlaṁ nijabījasantatirayaskāntōpalaṁ sūcikā sādhvī naijavibhuṁ latā kṣitiruhaṁ sindhuḥ saridvallabham
How can such steadfastness be attained by others?
पश्यन् कुक्षिगतांश्चराचरगणान् बाह्यस्थितान् रक्षितुम् ।
prāpnōtīha yathā tathā paśupatēḥ pādāravindadvayaṁ cētōvr̥ttirupētya tiṣṭhati sadā sā bhaktirityucyatē
The divine beings are lost, the sages are terrified, and the world is in dissolution.
सर्वामर्त्यपलायनौषधमतिज्वालाकरं भीकरं
ānandāśrubhirātanōti pulakaṁ nairmalyataśchādanaṁ vācāśaṅkhamukhē sthitaiśca jaṭharāpūrtiṁ caritrāmr̥taiḥ
Seeing you, fearless and alone, you dwell in the essence of bliss.
निक्षिप्तं गरलं गले न गिलितं नोद्गीर्णमेव त्वया ॥ ३१ ॥
rudrākṣairbhasitēna dēva vapuṣō rakṣāṁ bhavadbhāvanā- -paryaṅkē vinivēśya bhaktijananī bhaktārbhakaṁ rakṣati
You are the bestower of all auspiciousness to the yogis, the provider of well-being.
ज्वालोग्रः सकलामरातिभयदः क्ष्वेलः कथं वा त्वया
mārgāvartitapādukā paśupatēraṅgasya kūrcāyatē gaṇḍūṣāmbuniṣēcanaṁ puraripōrdivyābhiṣēkāyatē
What should be known by me about you, the compassionate one, the all-knowing?
दृष्टः किं च करे धृतः करतले किं पक्वजम्बूफलम् ।
kiñcidbhakṣitamāṁsaśēṣakabalaṁ navyōpahārāyatē bhaktiḥ kiṁ na karōtyahō vanacarō bhaktāvataṁsāyatē
O Shambhu, I remember you as the supreme inner essence every day in my mind.
जिह्वायां निहितश्च सिद्धघुटिका वा कण्ठदेशे भृतः
vakṣastāḍanamantakasya kaṭhināpasmārasaṁmardanaṁ bhūbhr̥tparyaṭanaṁ namatsuraśiraḥkōṭīrasaṅgharṣaṇam
The devotee, surrounded by the qualities of devotion, experiences a joyful and blissful mind.
किं ते नीलमणिर्विभूषणमयं शम्भो महात्मन् वद ॥ ३२ ॥
karmēdaṁ mr̥dulasya tāvakapadadvandvasya kiṁ vōcitaṁ maccētōmaṇipādukāviharaṇaṁ śambhō sadāṅgīkuru
Establishing the two shoots of your feet in the pot, the fruit of consciousness is attained.
नालं वा सकृदेव देव भवतः सेवा नतिर्वा नुतिः
vakṣastāḍanaśaṅkayā vicalitō vaivasvatō nirjarāḥ kōṭīrōjjvalaratnadīpakalikānīrājanaṁ kurvatē
Carrying the purity of the body by chanting the mantra, I manifest the essence.
पूजा वा स्मरणं कथाश्रवणमप्यालोकनं मादृशाम् ।
dr̥ṣṭvā muktivadhūstanōti nibhr̥tāślēṣaṁ bhavānīpatē yaccētastava pādapadmabhajanaṁ tasyēha kiṁ durlabham
I reveal the auspiciousness that is beautiful and brings forth good fortune.
स्वामिन्नस्थिरदेवतानुसरणायासेन किं लभ्यते
krīḍārthaṁ sr̥jasi prapañcamakhilaṁ krīḍāmr̥gāstē janāḥ yatkarmācaritaṁ mayā ca bhavataḥ prītyai bhavatyēva tat
With the ocean of the scriptures, the delightful minds of the gathered flowers arise.
का वा मुक्तिरितः कुतो भवति चेत्किं प्रार्थनीयं तदा ॥ ३३ ॥
śambhō svasya kutūhalasya karaṇaṁ maccēṣṭitaṁ niścitaṁ tasmānmāmakarakṣaṇaṁ paśupatē kartavyamēva tvayā
Creating a firm devotion with the rope of faith, I churn and then—
किं ब्रूमस्तव साहसं पशुपते कस्यास्ति शम्भो भव-
bahuvidhaparitōṣabāṣpapūra- -sphuṭapulakāṅkitacārubhōgabhūmim
The moon, the wish-fulfilling tree, the fragrant bird, and the philosopher's stone are all present.
-द्धैर्यं चेदृशमात्मनः स्थितिरियं चान्यैः कथं लभ्यते ।
cirapadaphalakāṅkṣisēvyamānāṁ paramasadāśivabhāvanāṁ prapadyē
The nectar of eternal bliss flows continuously, bringing forth auspiciousness.
भ्रश्यद्देवगणं त्रसन्मुनिगणं नश्यत्प्रपञ्चं लयं
amitamudamr̥taṁ muhurduhantīṁ vimalabhavatpadagōṣṭhamāvasantīm
The form of nectar, shown by the path of merit, is the pleased Shiva.
पश्यन्निर्भय एक एव विहरत्यानन्दसान्द्रो भवान् ॥ ३४ ॥
sadaya paśupatē supuṇyapākāṁ mama paripālaya bhaktidhēnumēkām
The moon, served by the good company, is the full moon dispeller of darkness.
योगक्षेमधुरन्धरस्य सकलश्रेयःप्रदोद्योगिनो
jaḍatā paśutā kalaṅkitā kuṭilacaratvaṁ ca nāsti mayi dēva
The mind, marked by the lotus, becomes a treasure of blissful paths.
दृष्टादृष्टमतोपदेशकृतिनो बाह्यान्तरव्यापिनः ।
asti yadi rājamaulē bhavadābharaṇasya nāsmi kiṁ pātram
With cleverness, it expands, and then the disposition of the good-hearted arises.
सर्वज्ञस्य दयाकरस्य भवतः किं वेदितव्यं मया
arahasi rahasi svatantrabuddhyā varivasituṁ sulabhaḥ prasannamūrtiḥ
My righteousness, with four limbs, is well-conducted, and sin has been destroyed.
शम्भो त्वं परमान्तरङ्ग इति मे चित्ते स्मराम्यन्वहम् ॥ ३५ ॥
agaṇitaphaladāyakaḥ prabhurmē jagadadhikō hr̥di rājaśēkharō:'sti
Desires, anger, and intoxication are dissolved; time becomes blissfully revealed.
भक्तो भक्तिगुणावृते मुदमृतापूर्णे प्रसन्ने मनः
ārūḍhabhaktiguṇakuñcitabhāvacāpa- -yuktaiḥ śivasmaraṇabāṇagaṇairamōghaiḥ
The great medicine of knowledge and bliss is always fruitful for the Lord of liberation.
कुम्भे साम्ब तवाङ्घ्रिपल्लवयुगं संस्थाप्य संवित्फलम् ।
nirjitya kilbiṣaripūnvijayī sudhīndraḥ sānandamāvahati susthirarājalakṣmīm
In the city of the revered lotus of the mind, situated like a royal swan,
सत्वं मन्त्रमुदीरयन्निजशरीरागारशुद्धिं वहन्
dhyānāñjanēna samavēkṣya tamaḥpradēśaṁ bhittvā mahābalibhirīśvaranāmamantraiḥ
Through the instrument of intellect and the flow of words, with poetic waves,
पुण्याहं प्रकटीकरोमि रुचिरं कल्याणमापादयन् ॥ ३६ ॥
divyāśritaṁ bhujagabhūṣaṇamudvahanti yē pādapadmamiha tē śiva tē kr̥tārthāḥ
The divine waters of the deeds of Sadashiva are always drawn forth.
आम्नायाम्बुधिमादरेण सुमनःसङ्घाः समुद्यन्मनो
bhūdāratāmudavahadyadapēkṣayā śrī- -bhūdāra ēva kimataḥ sumatē labhasva
With a heart full of devotion, those who are endowed with success flourish.
मन्थानं दृढभक्तिरज्जुसहितं कृत्वा मथित्वा ततः ।
kēdāramākalitamuktimahauṣadhīnāṁ pādāravindabhajanaṁ paramēśvarasya
From famine, what fear can there be for my servant, O Lord of the Universe?
सोमं कल्पतरुं सुपर्वसुरभिं चिन्तामणिं धीमतां
āśāpāśaklēśadurvāsanādi- -bhēdōdyuktairdivyagandhairamandaiḥ
For the release from the rise of sin, for the beautiful wealth, O conqueror of death,
नित्यानन्दसुधां निरन्तररमासौभाग्यमातन्वते ॥ ३७ ॥
āśāśāṭīkasya pādāravindaṁ cētaḥpēṭīṁ vāsitāṁ mē tanōtu
In the worship, meditation, and circumambulation, in the listening of the divine,
प्राक्पुण्याचलमार्गदर्शितसुधामूर्तिः प्रसन्नः शिवः
kalyāṇinaṁ sarasacitragatiṁ savēgaṁ sarvēṅgitajñamanaghaṁ dhruvalakṣaṇāḍhyam
With tongue, mind, head, hands, eyes, and ears, I am invoked.
सोमः सद्गणसेवितो मृगधरः पूर्णस्तमोमोचकः ।
cētasturaṅgamadhiruhya cara smarārē nētaḥ samastajagatāṁ vr̥ṣabhādhirūḍha
Please command me, clarify that; again and again, may I not be without your words.
चेतः पुष्करलक्षितो भवति चेदानन्दपाथोनिधिः
bhaktirmahēśapadapuṣkaramāvasantī kādambinīva kurutē paritōṣavarṣam
The depth of seriousness, the solid determination, the fortification of virtues,
प्रागल्भ्येन विजृम्भते सुमनसां वृत्तिस्तदा जायते ॥ ३८ ॥
sampūritō bhavati yasya manastaṭāka- -stajjanmasasyamakhilaṁ saphalaṁ ca nānyat
The strength of the hymn, the robust power, stands at the gates of the body.
धर्मो मे चतुरङ्घ्रिकः सुचरितः पापं विनाशं गतं
buddhiḥ sthirā bhavitumīśvarapādapadma- -saktā vadhūrvirahiṇīva sadā smarantī
Knowledge is the abundance of things; thus, may all resources always come together.
कामक्रोधमदादयो विगलिताः कालाः सुखाविष्कृताः ।
sadbhāvanāsmaraṇadarśanakīrtanādi sammōhitēva śivamantrajapēna vintē
O beloved deity of the difficult path, make my mind a dwelling in the difficult.
ज्ञानानन्दमहौषधिः सुफलिता कैवल्यनाथे सदा
sadupacāravidhiṣvanubōdhitāṁ savinayāṁ suhr̥daṁ samupāśritām
Do not go away; from there, O Girisha, let me dwell in you alone.
मान्ये मानसपुण्डरीकनगरे राजावतंसे स्थिते ॥ ३९ ॥
mama samuddhara buddhimimāṁ prabhō varaguṇēna navōḍhavadhūmiva
O Lord, the beginning of the Kirata, my beloved is within the boundaries of the mind.
धीयन्त्रेण वचोघटेन कविताकुल्योपकुल्याक्रमै-
nityaṁ yōgimanaḥ sarōjadalasañcārakṣamastvatkramaḥ śambhō tēna kathaṁ kaṭhōrayamarāḍvakṣaḥkavāṭakṣatiḥ
Many creatures, intoxicated by pride, jealousy, and delusion,
-रानीतैश्च सदाशिवस्य चरिताम्भोराशिदिव्यामृतैः ।
atyantaṁ mr̥dulaṁ tvadaṅghriyugalaṁ hā mē manaścintaya- -tyētallōcanagōcaraṁ kuru vibhō hastēna saṁvāhayē
Having killed them, you will attain the enjoyment of hunting.
हृत्केदारयुताश्च भक्तिकलमाः साफल्यमातन्वते
ēṣyatyēṣa janiṁ manō:'sya kaṭhinaṁ tasminnaṭānīti ma- -drakṣāyai girisīmni kōmalapadanyāsaḥ purābhyāsitaḥ
The wild beast, struck down by the lion,
दुर्भिक्षान्मम सेवकस्य भगवन्विश्वेश भीतिः कुतः ॥ ४० ॥
nō cēddivyagr̥hāntarēṣu sumanastalpēṣu vēdyādiṣu prāyaḥ satsu śilātalēṣu naṭanaṁ śambhō kimarthaṁ tava
The dense tiger, shattered, is a creature of that kind.
पापोत्पातविमोचनाय रुचिरैश्वर्याय मृत्युञ्जय
kañcitkālamumāmahēśa bhavataḥ pādāravindārcanaiḥ kañciddhyānasamādhibhiśca natibhiḥ kañcitkathākarṇanaiḥ
O Girisha, with a clear form, where is the fear for me?
स्तोत्रध्याननतिप्रदक्षिणसपर्यालोकनाकर्णने ।
kañcitkañcidavēkṣaṇaiśca nutibhiḥ kañciddaśāmīdr̥śīṁ yaḥ prāpnōti mudā tvadarpitamanā jīvan sa muktaḥ khalu
The eternal, served by the birds of poetic meter,
जिह्वाचित्तशिरोङ्घ्रिहस्तनयनश्रोत्रैरहं प्रार्थितो
bāṇatvaṁ vr̥ṣabhatvamardhavapuṣā bhāryātvamāryāpatē ghōṇitvaṁ sakhitā mr̥daṅgavahatā cētyādi rūpaṁ dadhau
In the happiness-giving, sorrow-dispelling, illuminated by the fruits of nectar,
मामाज्ञापय तन्निरूपय मुहुर्मामेव मा मेऽवचः ॥ ४१ ॥
tvatpādē nayanārpaṇaṁ ca kr̥tavāṁstvaddēhabhāgō hariḥ pūjyātpūjyataraḥ sa ēva hi na cētkō vā tadanyō:'dhikaḥ
O mind, give up the futile movements of the bird-like crest.
गाम्भीर्यं परिखापदं घनधृतिः प्राकार उद्यद्गुण-
jananamr̥tiyutānāṁ sēvayā dēvatānāṁ na bhavati sukhalēśaḥ saṁśayō nāsti tatra
Always dwell in the lotus feet of Shankara.
-स्तोमश्चाप्तबलं घनेन्द्रियचयो द्वाराणि देहे स्थितः ।
ajanimamr̥tarūpaṁ sāmbamīśaṁ bhajantē ya iha paramasaukhyaṁ tē hi dhanyā labhantē
In the midst of the splendor of the radiant nails, adorned with nectar-like brilliance,
विद्या वस्तुसमृद्धिरित्यखिलसामग्रीसमेते सदा
śiva tava paricaryāsannidhānāya gauryā bhava mama guṇadhuryāṁ buddhikanyāṁ pradāsyē
Even in the lotus of the ruby, sheltered by swans,
दुर्गातिप्रियदेव मामकमनोदुर्गे निवासं कुरु ॥ ४२ ॥
sakalabhuvanabandhō saccidānandasindhō sadaya hr̥dayagēhē sarvadā saṁvasa tvam
Always engage in spontaneous pastimes with the groups of devoted maidens,
मा गच्छ त्वमितस्ततो गिरिश भो मय्येव वासं कुरु
jaladhimathanadakṣō naiva pātālabhēdī na ca vanamr̥gayāyāṁ naiva lubdhaḥ pravīṇaḥ
Remaining within the abode of the Lord of the mountains, the king of swans.
स्वामिन्नादिकिरात मामकमनःकान्तारसीमान्तरे ।
aśanakusumabhūṣāvastramukhyāṁ saparyāṁ kathaya kathamahaṁ tē kalpayānīndumaulē
In the heart's delightful abode, where the essence of Shambhu resides,
वर्तन्ते बहुशो मृगा मदजुषो मात्सर्यमोहादय-
pūjādravyasamr̥ddhayō viracitāḥ pūjāṁ kathaṁ kurmahē pakṣitvaṁ na ca vā kiṭitvamapi na prāptaṁ mayā durlabham
The withered coverings of devotion have fallen away,
-स्तान्हत्वा मृगयाविनोदरुचितालाभं च सम्प्राप्स्यसि ॥ ४३ ॥
jānē mastakamaṅghripallavamumājānē na tē:'haṁ vibhō na jñātaṁ hi pitāmahēna hariṇā tattvēna tadrūpiṇā
The creepers of devotion flourish, adorned with the blossoms of merit,
करलग्नमृगः करीन्द्रभङ्गो
aśanaṁ garalaṁ phaṇī kalāpō vasanaṁ carma ca vāhanaṁ mahōkṣaḥ
The qualities of the virtuous shine forth, as the mantras bear fruit.
घनशार्दूलविखण्डनोऽस्तजन्तुः ।
mama dāsyasi kiṁ kimasti śambhō tava pādāmbujabhaktimēva dēhi
The waves of knowledge and bliss, the nectar-like currents of consciousness,
गिरिशो विशदाकृतिश्च चेतः-
yadā kr̥tāmbhōnidhisētubandhanaḥ karasthalādhaḥkr̥taparvatādhipaḥ
May the eternal abode of bliss be my refuge, born from the lotus of the divine sages.
-कुहरे पञ्चमुखोऽस्ति मे कुतो भीः ॥ ४४ ॥
bhavāni tē laṅghitapadmasambhava- -stadā śivārcāstavabhāvanakṣamaḥ
Pure and served by the good Brahmins, free from the stains of evil desires,
छन्दःशाखिशिखान्वितैर्द्विजवरैः संसेविते शाश्वते
natibhirnutibhistvamīśa pūjā- -vidhibhirdhyānasamādhibhirna tuṣṭaḥ
O mind, go to the lake of Shambhu's meditation, which is enchanting and stable.
सौख्यापादिनि खेदभेदिनि सुधासारैः फलैर्दीपिते ।
dhanuṣā musalēna cāśmabhirvā vada tē prītikaraṁ tathā karōmi
What weariness will you attain from the wandering of the small-minded?
चेतःपक्षिशिखामणे त्यज वृथासञ्चारमन्यैरलं
vacasā caritaṁ vadāmi śambhō- -rahamudyōgavidhāsu tē:'prasaktaḥ
The waters of the lotus feet of Hari, filled with the nectar of joy,
नित्यं शङ्करपादपद्मयुगलीनीडे विहारं कुरु ॥ ४५ ॥
manasākr̥timīśvarasya sēvē śirasā caiva sadāśivaṁ namāmi
Approaching the steadfastness that destroys all instability,
आकीर्णे नखराजिकान्तिविभवैरुद्यत्सुधावैभवै-
ādyāvidyā hr̥dgatā nirgatāsī- -dvidyā hr̥dyā hr̥dgatā tvatprasādāt
May the creeper of devotion, adorned with branches and sub-branches, flourish.
-राधौतेऽपि च पद्मरागललिते हंसव्रजैराश्रिते ।
sēvē nityaṁ śrīkaraṁ tvatpadābjaṁ bhāvē muktērbhājanaṁ rājamaulē
Rising high, transcending the body of the mind,
नित्यं भक्तिवधूगणैश्च रहसि स्वेच्छाविहारं कुरु
dūrīkr̥tāni duritāni durakṣarāṇi daurbhāgyaduḥkhadurahaṅkr̥tidurvacāṁsi
May my pure intentions be fulfilled by the auspicious fruits of my good deeds.
स्थित्वा मानसराजहंस गिरिजानाथाङ्घ्रिसौधान्तरे ॥ ४६ ॥
sāraṁ tvadīyacaritaṁ nitarāṁ pibantaṁ gaurīśa māmiha samuddhara satkaṭākṣaiḥ
At the dawn of twilight, awakened from the depths of the sacred scriptures,
शम्भुध्यानवसन्तसङ्गिनि हृदारामेऽघजीर्णच्छदाः
sōmakalādharamaulau kōmalaghanakandharē mahāmahasi
Adorned with the charming bees of love, shining with pure intentions.
स्रस्ता भक्तिलताच्छटा विलसिताः पुण्यप्रवालश्रिताः ।
svāmini girijānāthē māmakahr̥dayaṁ nirantaraṁ ramatām
The ornament of the lord of enjoyment, worthy of worship by all good people,
दीप्यन्ते गुणकोरका जपवचःपुष्पाणि सद्वासना
sā rasanā tē nayanē tāvēva karau sa ēva kr̥takr̥tyaḥ
I serve the divine linga of Shri Girimalikarjuna, embraced by Shiva.
ज्ञानानन्दसुधामरन्दलहरी संवित्फलाभ्युन्नतिः ॥ ४७ ॥
yā yē yau yō bhargaṁ vadatīkṣētē sadārcataḥ smarati
The dancer of the bee, vigorous and grasping at the actions of the heart,
नित्यानन्दरसालयं सुरमुनिस्वान्ताम्बुजाताश्रयं
atimr̥dulau mama caraṇā- -vatikaṭhinaṁ tē manō bhavānīśa
The great black form, unseen by the five senses, is indeed a marvel.
स्वच्छं सद्द्विजसेवितं कलुषहृत्सद्वासनाविष्कृतम् ।
iti vicikitsāṁ santyaja śiva kathamāsīdgirau tathā vēśaḥ
The true winged one, in the gardens of good thoughts,
शम्भुध्यानसरोवरं व्रज मनोहंसावतंस स्थिरं
dhairyāṅkuśēna nibhr̥taṁ rabhasādākr̥ṣya bhaktiśr̥ṅkhalayā
May he again dwell in my heart, the king of bees,
किं क्षुद्राश्रयपल्वलभ्रमणसञ्जातश्रमं प्राप्स्यसि ॥ ४८ ॥
purahara caraṇālānē hr̥dayamadēbhaṁ badhāna cidyantraiḥ
Let the Lord of Shri Shaila, the divine one, play in my heart.
आनन्दामृतपूरिता हरपदाम्भोजालवालोद्यता
pracaratyabhitaḥ pragalbhavr̥ttyā madavānēṣa manaḥ karī garīyān
The rain of compassion, pouring forth, cuts through the dense obstacles of existence.
स्थैर्योपघ्नमुपेत्य भक्तिलतिका शाखोपशाखान्विता ।
parigr̥hya nayēna bhaktirajvā parama sthāṇu padaṁ dr̥ḍhaṁ nayāmum
For the rise of the fruits of knowledge and crops,
उच्छैर्मानसकायमानपटलीमाक्रम्य निष्कल्मषा
sarvālaṅkārayuktāṁ saralapadayutāṁ sādhuvr̥ttāṁ suvarṇāṁ sadbhiḥ saṁstūyamānāṁ sarasaguṇayutāṁ lakṣitāṁ lakṣaṇāḍhyām
May the good thoughts be served with the desire for creation.
नित्याभीष्टफलप्रदा भवतु मे सत्कर्मसंवर्धिता ॥ ४९ ॥
udyadbhūṣāviśēṣāmupagatavinayāṁ dyōtamānārtharēkhāṁ kalyāṇīṁ dēva gaurīpriya mama kavitākanyakāṁ tvaṁ gr̥hāṇa
In the abode of the mountain, where the dancing devotee resides,
सन्ध्यारम्भविजृम्भितं श्रुतिशिरःस्थानान्तराधिष्ठितं
idaṁ tē yuktaṁ vā paramaśiva kāruṇyajaladhē gatau tiryagrūpaṁ tava padaśirōdarśanadhiyā
May the flowing locks of the divine be ever in my heart's desire.
सप्रेमभ्रमराभिराममसकृत्सद्वासनाशोभितम् ।
haribrahmāṇau tau divi bhuvi carantau śramayutau kathaṁ śambhō svāminkathaya mama vēdyō:'si purataḥ
O blue-throated one, I always long for you,
भोगीन्द्राभरणं समस्तसुमनःपूज्यं गुणाविष्कृतं
stōtrēṇālamahaṁ pravacmi na mr̥ṣā dēvā viriñcādayaḥ stutyānāṁ gaṇanāprasaṅgasamayē tvāmagragaṇyaṁ viduḥ
Like a peacock in the sky, bowing down to all beings,
सेवे श्रीगिरिमल्लिकार्जुनमहालिङ्गं शिवालिङ्गितम् ॥ ५० ॥
māhātmyāgravicāraṇaprakaraṇē dhānātuṣastōmava- -ddhūtāstvāṁ viduruttamōttamaphalaṁ śambhō bhavatsēvakāḥ
Singing the sacred sound of the Om,
भृङ्गीच्छानटनोत्कटः करमदग्राही स्फुरन्माधवा-
iti śrīmatparamahaṁsaparivrājakācāryasya śrīgōvindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kr̥tau śivānandalaharī
May the one who is sung be ever present in my heart.