Sri Bhuvaneshwari Stotram
The Sri Bhuvaneshwari Stotram is a hymn that extols the virtues of Goddess Bhuvaneshwari, seeking her blessings for peace and prosperity.
दशमहाविद्या स्तोत्राणि
athānandamayīṁ sākṣācchabdabrahmasvarūpiṇīm
The treasure of hymns, the ten great knowledge hymns, the hymn to the glorious Bhuvaneshwari.
अथानन्दमयीं साक्षाच्छब्दब्रह्मस्वरूपिणीम् ।
īḍē sakalasampattyai jagatkāraṇamambikām
I bow to the blissful one, who is the very embodiment of the sound of Brahman.
ईडे सकलसम्पत्त्यै जगत्कारणमम्बिकाम् ॥ १ ॥
ādyāmaśēṣajananīmaravindayōnē- -rviṣṇōḥ śivasya ca vapuḥ pratipādayitrīm
O Ambika, the cause of all prosperity in the world, I praise you.
आद्यामशेषजननीमरविन्दयोने-
sr̥ṣṭisthitikṣayakarīṁ jagatāṁ trayāṇāṁ stutvā giraṁ vimalayāpyahamambikē tvām
You are the original mother, the source of all beings, the lotus-born,
-र्विष्णोः शिवस्य च वपुः प्रतिपादयित्रीम् । सृष्टिस्थितिक्षयकरीं जगतां त्रयाणां
pr̥thvyā jalēna śikhinā marutāmbarēṇa hōtrēndunā dinakarēṇa ca mūrtibhājaḥ
The form of Vishnu and Shiva, the one who sustains creation, existence, and destruction.
स्तुत्वा गिरं विमलयाप्यहमम्बिके त्वाम् ॥ २ ॥
dēvasya manmatharipōrapi śaktimattā- -hētustvamēva khalu parvatarājaputri
I sing your praises, O Ambika, with pure words.
पृथ्व्या जलेन शिखिना मरुताम्बरेण
trisrōtasaḥ sakaladēvasamarcitāyā vaiśiṣṭyakāraṇamavaimi tadēva mātaḥ
You are the one who is worshipped by the earth, water, the eagle, and the winds,
होत्रेन्दुना दिनकरेण च मूर्तिभाजः । देवस्य मन्मथरिपोरपि शक्तिमत्ता-
tvatpādapaṅkajaparāgapavitritāsu śambhōrjaṭāsu satataṁ parivartanaṁ yat
By the moon, the sun, and all forms of divinity.
-हेतुस्त्वमेव खलु पर्वतराजपुत्रि ॥ ३ ॥
ānandayētkumudinīmadhipaḥ kalānāṁ nānyāminaḥ kamalinīmatha nētarāṁ vā
You are indeed the cause of the power of the enemy of love,
त्रिस्रोतसः सकलदेवसमर्चिताया
ēkatra mōdanavidhau paramē ka īṣṭē tvaṁ tu prapañcamabhinandayasi svadr̥ṣṭyā
O daughter of the king of mountains, who is worshipped by all the gods.
वैशिष्ट्यकारणमवैमि तदेव मातः । त्वत्पादपङ्कजपरागपवित्रितासु
ādyāpyaśēṣajagatāṁ navayauvanāsi śailādhirājatanayāpyatikōmalāsi
I know that you are the cause of the uniqueness of all deities, O mother.
शम्भोर्जटासु सततं परिवर्तनं यत् ॥ ४ ॥
trayyāḥ prasūrapi tathā na samīkṣitāsi dhyēyāsi gauri manasō na pathi sthitāsi
Those who are pure and devoted to your lotus feet,
आनन्दयेत्कुमुदिनीमधिपः कलानां
āsādya janma manujēṣu cirāddurāpaṁ tatrāpi pāṭavamavāpya nijēndriyāṇām
Constantly revolve in the matted locks of Shiva.
नान्यामिनः कमलिनीमथ नेतरां वा । एकत्र मोदनविधौ परमे क ईष्टे
nābhyarcayanti jagatāṁ janayitri yē tvāṁ niḥśrēṇikāgramadhiruhya punaḥ patanti
The lord of the arts, the moon, delights in you,
त्वं तु प्रपञ्चमभिनन्दयसि स्वदृष्ट्या ॥ ५ ॥
karpūracūrṇahimavārivilōḍitēna yē candanēna kusumaiśca sujātagandhaiḥ
And no other lotus can compare to you, O leader of the lotuses.
आद्याप्यशेषजगतां नवयौवनासि
ārādhayanti hi bhavāni samutsukāstvāṁ tē khalvakhaṇḍabhuvanādhibhuvaḥ prathantē
In the supreme bliss of the union, you are the one who is desired.
शैलाधिराजतनयाप्यतिकोमलासि । त्रय्याः प्रसूरपि तथा न समीक्षितासि
āviśya madhyapadavīṁ prathamē sarōjē suptā hi rājasadr̥śī viracayyaviśvam
You indeed delight the universe with your own vision.
ध्येयासि गौरि मनसो न पथि स्थितासि ॥ ६ ॥
vidyullatāvalayavibhramamudvahantī padmāni pañca vidalayya samaśnuvānā
You are the original, the youthful one of the entire universe.
आसाद्य जन्म मनुजेषु चिराद्दुरापं
tannirgatāmr̥tarasaiḥ pariṣiktagātra- -mārgēṇa tēna vilayaṁ punarapyavāptā
You are the daughter of the king of mountains, and you are exceedingly delicate.
तत्रापि पाटवमवाप्य निजेन्द्रियाणाम् । नाभ्यर्चयन्ति जगतां जनयित्रि ये त्वां
yēṣāṁ hr̥di sphurasi jātu na tē bhavēyu- -rmātarmahēśvarakuṭumbini garbhabhājaḥ
Even the three worlds do not fully comprehend you.
निःश्रेणिकाग्रमधिरुह्य पुनः पतन्ति ॥ ७ ॥
ālambikuṇḍalabharāmabhirāmavaktrā- -māpīvarastanataṭīṁ tanuvr̥ttamadhyām
You are meditated upon, O Gauri, but do not remain on the path of the mind.
कर्पूरचूर्णहिमवारिविलोडितेन
cintākṣasūtrakalaśālikhitāḍhyahastā- -māvartayāmi manasā tava gauri mūrtim
After attaining birth among humans, it is indeed very rare.
ये चन्दनेन कुसुमैश्च सुजातगन्धैः । आराधयन्ति हि भवानि समुत्सुकास्त्वां
āsthāya yōgamavijitya ca vairiṣaṭka- -mābaddhyacēndriyagaṇaṁ manasi prasannē
Even there, those who are endowed with the power of their senses do not worship you,
ते खल्वखण्डभुवनाधिभुवः प्रथन्ते ॥ ८ ॥
pāśāṅkuśābhayavarāḍhyakarāṁ suvaktrā- -mālōkayanti bhuvanēśvari yōginastvām
They who, having climbed the peak of the unbroken path, fall again.
आविश्य मध्यपदवीं प्रथमे सरोजे
uttaptahāṭakanibhā karibhiścaturbhi- -rāvartitāmr̥taghaṭairabhiṣicyamānā
With the fragrance of camphor, and the coolness of the Himalayas,
सुप्ता हि राजसदृशी विरचय्यविश्वम् । विद्युल्लतावलयविभ्रममुद्वहन्ती
hastadvayēna nalinē rucirē vahantī padmāpi sābhayavarā bhavasi tvamēva
Those who are adorned with sandalwood and flowers with good fragrance.
पद्मानि पञ्च विदलय्य समश्नुवाना ॥ ९ ॥
aṣṭābhirugravividhāyudhavāhinībhi- -rdōrvallarībhiradhiruhya mr̥gādhirājam
O Goddess, indeed, those who worship you are eager for you.
तन्निर्गतामृतरसैः परिषिक्तगात्र-
dūrvādaladyutiramārtyavipakṣapakṣān nyakkurvatī tvamasi dēvi bhavāni durgā
They, the rulers of the fragmented worlds, proclaim you.
-मार्गेण तेन विलयं पुनरप्यवाप्ता । येषां हृदि स्फुरसि जातु न ते भवेयु-
āvirnidāghajalaśīkaraśōbhivaktrāṁ guñjāphalēna parikalpitahārayaṣṭim
Entering the middle path, you first manifest in the lotus.
-र्मातर्महेश्वरकुटुम्बिनि गर्भभाजः ॥ १० ॥
pītāṁśukāmasitakāntimanaṅgatandrā- -mādyāṁ pulindataruṇīmasakr̥tsmarāmi
For the sleeping ones, like a king, you create the universe.
आलम्बिकुण्डलभरामभिरामवक्त्रा-
haṁsairgatikvaṇitanūpuradūradr̥ṣṭē mūrtairivārthavacanairanugamyamānau
Carrying the brilliance of lightning, you shine forth.
-मापीवरस्तनतटीं तनुवृत्तमध्याम् । चिन्ताक्षसूत्रकलशालिखिताढ्यहस्ता-
padmāvivōrdhvamukharūḍhasujātanālau śrīkaṇṭhapatni śirasā vidadhē tavāṅghrī
You, who consume the five lotuses, are adorned with nectar.
-मावर्तयामि मनसा तव गौरि मूर्तिम् ॥ ११ ॥
dvābhyāṁ samīkṣitumatr̥ptimatēva dr̥gbhyā- -mutpāṭya bhālanayanaṁ vr̥ṣakētanēna
From that, you are again attained through the path of liberation.
आस्थाय योगमविजित्य च वैरिषट्क-
sāndrānurāgataralēna nirīkṣyamāṇē jaṅghē śubhē api bhavāni tavānatō:'smi
In whose hearts you ever shine, may they not be born again.
-माबद्ध्यचेन्द्रियगणं मनसि प्रसन्ने । पाशाङ्कुशाभयवराढ्यकरां सुवक्त्रा-
ūrū smarāmi jitahastikarāvalēpau sthaulyēna mārdavatayā paribhūtarambhau
O Mother, in the abode of the great Lord, the womb of creation.
-मालोकयन्ति भुवनेश्वरि योगिनस्त्वाम् ॥ १२ ॥
śrēṇībharasya sahanau parikalpya dattau stambhāvivāṅgavayasā tava madhyamēna
With beautiful faces adorned with earrings, you are the essence of beauty.
उत्तप्तहाटकनिभा करिभिश्चतुर्भि-
śrōṇyau stanau ca yugapatprathayiṣyatōccai- -rbālyātparēṇa vayasā parihr̥ṣṭasārau
I meditate on your form, O Gauri, inscribed in the thread of thought.
-रावर्तितामृतघटैरभिषिच्यमाना । हस्तद्वयेन नलिने रुचिरे वहन्ती
rōmāvalīvilasitēna vibhāvya mūrtiṁ madhyaṁ tava sphuratu mē hr̥dayasya madhyē
Having attained yoga and vanquished the six enemies,
पद्मापि साभयवरा भवसि त्वमेव ॥ १३ ॥
sakhyaḥ smarasya haranētrahutāśaśāntyai lāvaṇyavāribharitaṁ navayauvanēna
With a mind serene, I bind the senses to you.
अष्टाभिरुग्रविविधायुधवाहिनीभि-
āpādya dattamiva pallavamapraviṣṭaṁ nābhiṁ kadāpi tava dēvi na vismarēyam
The world’s goddess, the yogis behold you with lovely faces.
-र्दोर्वल्लरीभिरधिरुह्य मृगाधिराजम् । दूर्वादलद्युतिरमार्त्यविपक्षपक्षान्
īśē:'pi gēhapiśunaṁ bhasitaṁ dadhānē kāśmīrakardamamanustanapaṅkajē tē
You are bathed in the nectar of the red pot,
न्यक्कुर्वती त्वमसि देवि भवानि दुर्गा ॥ १४ ॥
snātōtthitasya kariṇaḥ kṣaṇalakṣyaphēnau sindūritau smarayataḥ samadasya kumbhau
Carried by four elephants, you shine forth.
आविर्निदाघजलशीकरशोभिवक्त्रां
kaṇṭhātiriktagaladujjvalakāntidhārā- -śōbhau bhujau nijaripōrmakaradhvajēna
With two hands, you hold a beautiful lotus,
गुञ्जाफलेन परिकल्पितहारयष्टिम् । पीतांशुकामसितकान्तिमनङ्गतन्द्रा-
kaṇṭhagrahāya racitau kila dīrghapāśau mātarmama smr̥tipathaṁ na vilaṅghayētām
You alone are the one who grants fearlessness.
-माद्यां पुलिन्दतरुणीमसकृत्स्मरामि ॥ १५ ॥
nātyāyataṁ racitakambuvilāsacauryaṁ bhūṣābharēṇa vividhēna virājamānam
With eight powerful forms wielding various weapons,
हंसैर्गतिक्वणितनूपुरदूरदृष्टे
kaṇṭhaṁ manōharaguṇaṁ girirājakanyē sañcintya tr̥ptimupayāmi kadāpi nāham
You rise like a vine, the king of beasts.
मूर्तैरिवार्थवचनैरनुगम्यमानौ । पद्माविवोर्ध्वमुखरूढसुजातनालौ
atyāyatākṣamabhijātalalāṭapaṭ-ṭaṁ mandasmitēna daraphullakapōlarēkham
You are the one who cuts down the enemies of mortals,
श्रीकण्ठपत्नि शिरसा विदधे तवाङ्घ्री ॥ १६ ॥
bimbādharaṁ vadanamunnatadīrghanāsaṁ yastē smaratyasakr̥damba sa ēva jātaḥ
O Goddess, you are Durga, who dispels all fears.
द्वाभ्यां समीक्षितुमतृप्तिमतेव दृग्भ्या-
āvistuṣārakaralēkhamanalpagandha- -puṣpōparibhramadalivrajanirviśēṣam
With a face radiant like the water of the summer sun,
-मुत्पाट्य भालनयनं वृषकेतनेन । सान्द्रानुरागतरलेन निरीक्ष्यमाणे
yaścētasā kalayatē tava kēśapāśaṁ tasya svayaṁ galati dēvi purāṇapāśaḥ
Adorned with a garland made of the seeds of the guñjā fruit.
जङ्घे शुभे अपि भवानि तवानतोऽस्मि ॥ १७ ॥
śrutisucaritapākaṁ śrīmatā stōtramēta- -tpaṭhati ya iha martyō nityamārdrāntarātmā
Clad in yellow, with a black and beautiful form,
ऊरू स्मरामि जितहस्तिकरावलेपौ
sa bhavati padamuccaiḥ sampadāṁ pādanamra- -kṣitipamukuṭalakṣmīlakṣaṇānāṁ cirāya
I remember you, O youthful one, in the early morning.
स्थौल्येन मार्दवतया परिभूतरम्भौ । श्रेणीभरस्य सहनौ परिकल्प्य दत्तौ
iti śrīrudrayāmalē tantrē śrībhuvanēśvarī stōtram
In the distance, the swans, with their graceful movements,