Ucchista Ganapati Stotram
The Ucchista Ganapati Stotram praises the form of Ganesha that helps in the attainment of spiritual wisdom and the removal of obstacles.
श्री गणेश स्तोत्राणि
dēvyuvāca
I bow to the deity who grants all desires,
देव्युवाच ।
namāmi dēvaṁ sakalārthadaṁ taṁ suvarṇavarṇaṁ bhujagōpavītam
Golden in color, adorned with a serpent's sacred thread,
नमामि देवं सकलार्थदं तं
gajānanaṁ bhāskaramēkadantaṁ lambōdaraṁ vāribhavāsanaṁ ca
With the face of an elephant, the sun, the single tusked one,
सुवर्णवर्णं भुजगोपवीतम् ।
kēyūriṇaṁ hārakirīṭajuṣṭaṁ caturbhujaṁ pāśavarābhayāni
With a large belly, seated on a water-lotus,
गजाननं भास्करमेकदन्तं
sr̥ṇiṁ ca hastaṁ gaṇapaṁ trinētraṁ sacāmarastrīyugalēna yuktam
Wearing a bracelet and crown,
लम्बोदरं वारिभवासनं च ॥ १ ॥
ṣaḍakṣarātmānamanalpabhūṣaṁ munīśvarairbhārgavapūrvakaiśca
Four-armed, holding a noose, a goad, and bestowing fearlessness,
केयूरिणं हारकिरीटजुष्टं
saṁsēvitaṁ dēvamanāthakalpaṁ rūpaṁ manōjñaṁ śaraṇaṁ prapadyē
With a listening ear, the remover of obstacles, three-eyed,
चतुर्भुजं पाशवराभयानि ।
vēdāntavēdyaṁ jagatāmadhīśaṁ dēvādivandyaṁ sukr̥taikagamyam
Accompanied by a pair of attendants with fans,
सृणिं च हस्तं गणपं त्रिनेत्रं
stambēramāsyaṁ nanu candracūḍaṁ vināyakaṁ taṁ śaraṇaṁ prapadyē
The embodiment of the six-syllable mantra, adorned with few ornaments,
सचामरस्त्रीयुगलेन युक्तम् ॥ २ ॥
bhavākhyadāvānaladahyamānaṁ bhaktaṁ svakīyaṁ pariṣiñcatē yaḥ
Worshipped by sages and the ancient Bhargava,
षडक्षरात्मानमनल्पभूषं
gaṇḍasrutāmbhōbhirananyatulyaṁ vandē gaṇēśaṁ ca tamō:'rinētram
Respected by the divine, the lord of all beings,
मुनीश्वरैर्भार्गवपूर्वकैश्च ।
śivasya maulāvavalōkya candraṁ suśuṇḍayā mugdhatayā svakīyam
I take refuge in that form, pleasing to the mind,
संसेवितं देवमनाथकल्पं
bhagnaṁ viṣāṇaṁ paribhāvya cittē ākr̥ṣṭacandrō gaṇapō:'vatānnaḥ
Known through the Vedanta, the supreme lord of the universe,
रूपं मनोज्ञं शरणं प्रपद्ये ॥ ३ ॥
piturjaṭājūṭataṭē sadaiva bhāgīrathī tatra kutūhalēna
Worthy of worship like the gods, the one who can be attained through good deeds,
वेदान्तवेद्यं जगतामधीशं
vihartukāmaḥ sa mahīdhraputryā nivāritaḥ pātu sadā gajāsyaḥ
With a face like the moon, indeed, the moon-crested one,
देवादिवन्द्यं सुकृतैकगम्यम् ।
lambōdarō dēvakumārasaṅghaiḥ krīḍankumāraṁ jitavānnijēna
I take refuge in that Vinayaka,
स्तम्बेरमास्यं ननु चन्द्रचूडं
karēṇa cōttōlya nanarta ramyaṁ dantāvalāsyō bhayataḥ sa pāyāt
Who is burning in the fire of worldly existence,
विनायकं तं शरणं प्रपद्ये ॥ ४ ॥
āgatya yōccairharinābhipadmaṁ dadarśa tatrāśu karēṇa tacca
Who protects his devotee,
भवाख्यदावानलदह्यमानं
uddhartumicchanvidhivādavākyaṁ mumōca bhūtvā caturō gaṇēśaḥ
With incomparable waters of the Ganges,
भक्तं स्वकीयं परिषिञ्चते यः ।
nirantaraṁ saṁskr̥tadānapaṭ-ṭē lagnāṁ tu guñjadbhramarāvalīṁ vai
I bow to Ganesha, the remover of darkness,
गण्डस्रुताम्भोभिरनन्यतुल्यं
taṁ śrōtratālairapasārayantaṁ smarēdgajāsyaṁ nijahr̥tsarōjē
Looking at the moon on the head of Shiva,
वन्दे गणेशं च तमोऽरिनेत्रम् ॥ ५ ॥
viśvēśamaulisthitajahnukanyā jalaṁ gr̥hītvā nijapuṣkarēṇa
With a charming gaze, he captivates his own,
शिवस्य मौलाववलोक्य चन्द्रं
haraṁ salīlaṁ pitaraṁ svakīyaṁ prapūjayanhastimukhaḥ sa pāyāt
Having broken the horn, he is absorbed in thought,
सुशुण्डया मुग्धतया स्वकीयम् ।
stambēramāsyaṁ ghusr̥ṇāṅgarāgaṁ sindūrapūrāruṇakāntakumbham
The moon, attracted, is the lord of the Ganas,
भग्नं विषाणं परिभाव्य चित्ते
kucandanāśliṣṭakaraṁ gaṇēśaṁ dhyāyētsvacittē sakalēṣṭadaṁ tam
Always on the edge of his father's matted locks,
आकृष्टचन्द्रो गणपोऽवतान्नः ॥ ६ ॥
sa bhīṣmamāturnijapuṣkarēṇa jalaṁ samādāya kucau svamātuḥ
The daughter of the earth, curious to play there,
पितुर्जटाजूटतटे सदैव
prakṣālayāmāsa ṣaḍāsyapītau svārthaṁ mudē:'sau kalabhānanō:'stu
May the elephant-faced one protect us always.
भागीरथी तत्र कुतूहलेन ।
siñcāma nāgaṁ śiśubhāvamāptaṁ kēnāpi satkāraṇatō dharitryām
With a long belly, he is the son of Devakumāra,
विहर्तुकामः स महीध्रपुत्र्या
vaktāramādyaṁ niyamādikānāṁ lōkaikavandyaṁ praṇamāmi vighnam
Having played with the child, he conquered himself.
निवारितः पातु सदा गजास्यः ॥ ७ ॥
āliṅgitaṁ cārurucā mr̥gākṣyā sambhōgalōlaṁ madavihvalāṅgam
With his hand raised, he danced beautifully,
लम्बोदरो देवकुमारसङ्घैः
vighnaughavidhvaṁsanasaktamēkaṁ namāmi kāntaṁ dviradānanaṁ tam
May he protect us, who is feared by the tusked ones.
क्रीडन्कुमारं जितवान्निजेन ।
hēramba udyadravikōṭikāntaḥ pañcānanēnāpi vicumbitāsyaḥ
Having arrived, he saw the lotus of Hari from a distance,
करेण चोत्तोल्य ननर्त रम्यं
munīnsurānbhaktajanāṁśca sarvā- -nsa pātu rathyāsu sadā gajāsyaḥ
He soon beheld it with his hand.
दन्तावलास्यो भयतः स पायात् ॥ ८ ॥
dvaipāyanōktāni sa niścayēna svadantakōṭyā nikhilaṁ likhitvā
Desiring to uplift it, he spoke the words of the law,
आगत्य योच्चैर्हरिनाभिपद्मं
dantaṁ purāṇaṁ śubhamindumauli- -stapōbhirugraṁ manasā smarāmi
Becoming Ganapati, he released it.
ददर्श तत्राशु करेण तच्च ।
krīḍātaṭāntē jaladhāvibhāsyē vēlājalē lambapatiḥ prabhītaḥ
Continuously, he is skilled in giving offerings,
उद्धर्तुमिच्छन्विधिवादवाक्यं
vicintya kasyēti surāstadā taṁ viśvēśvaraṁ vāgbhirabhiṣṭuvanti
But he is attached to the buzzing swarm of bees.
मुमोच भूत्वा चतुरो गणेशः ॥ ९ ॥
vācāṁ nimittaṁ sa nimittamādyaṁ padaṁ trilōkyāmadadatstutīnām
He, who is being drawn by the sounds of the ears,
निरन्तरं संस्कृतदानपट्टे
sarvaiśca vandyaṁ na ca tasya vandyaḥ sthāṇōḥ paraṁ rūpamasau sa pāyāt
Remembers the elephant-faced one in his heart's lotus.
लग्नां तु गुञ्जद्भ्रमरावलीं वै ।
imāṁ stutiṁ yaḥ paṭhatīha bhaktyā samāhitaprītiratīva śuddhaḥ
The daughter of the universe, with a crown on her head,
तं श्रोत्रतालैरपसारयन्तं
saṁsēvyatē cēndirayā nitāntaṁ dāridryasaṅghaṁ sa vidārayēnnaḥ
Taking water with her own lotus,
स्मरेद्गजास्यं निजहृत्सरोजे ॥ १० ॥
iti śrīrudrayāmalatantrē haragaurīsaṁvādē ucchiṣṭagaṇēśastōtraṁ samāptam
May he worship his father, the Lord, with devotion.